Latvijas valdības horizontālās prioritātes   Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusiju turpināšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam un ar to saistītajiem likumdošanas priekšlikumiem budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā. Sarunu turpināšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu regulām Kohēzijas politikai pēc 2013. gada. Latvijai būtiski panākt Kohēzijas politikas atbalstu tādā apjomā, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas valsts attīstībā un sociāli ekonomiskā izaugsmē. Diskusiju turpināšana par EK priekšlikumiem Kopējās lauksaimniecības politikas jomā pēc 2013. gada. Nepieciešamība nodrošināt visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem go...

Sabiedriskā balsojumā par „2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā” kļuvis Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Balsojumu jau četrpadsmito gadu pēc kārtas rīko Eiropas Kustība Latvijā. Prof. Skaidrīte Lasmane, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, laudātora uzrunā par 2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā: “Z. Stankeviča atbilstību augstajam 2011. gada Eiropas cilvēka titulam apliecina gan viņa daudzpusīgā izglītība, gan domāšanas plašums, atvērtība un atbildīgums.  Viņam piemīt spēja iedrošināt pilnveidot sevi un mainīt sabiedrību atbilstoši Eiropas augstajām intelektuālajām un morālajām pamatvērtībām.” Balsotāji, izvirzot Zbigņevu Stankeviču 2011. gada Eiropas Cilvēk...

Dānija no 2012. gada 1. janvāra pārņem Eiropas Savienības Padomes prezidentūras stafeti. Tā tieksies pēc saliedētas un spēcīgas Eiropas, kura šodien ir grūtu uzdevumu priekšā. 2012. gada pirmajā pusē Dānija pārņem vadību Eiropas Savienībā, kur valda saspīlēta gaisotne. Sadarbībā ar pārējām dalībvalstīm un ES iestādēm šī valsts vēlas panākt, lai Savienība izkļūtu no ekonomikas krīzes un nostātos uz izaugsmes ceļa. Dānijas valdībai ir četras lielas prioritātes: ekonomika, izaugsme, vide un drošība. Uzticības cienīga Eiropa Dānijas prezidentūrai būs jākonkretizē Eiropadomes decembra lēmumi, kuru mērķis ir pastiprināt budžeta disciplīnu un nostabilizēt ekonomiku. Tā arī nodrošinās ekonomikas pārvaldības pasākumu īstenošanu un dalībvalstu budžetu pirmo pusgada izv...

ŠODIENAS ATBILDĪBA UN IZAICINĀJUMI - STABILITĀTEI UN IZAUGSMEI RĪTDIEN     EIROPAS SAVIENĪBAS INFORMĀCIJAS SNIEDZĒJU FORUMS 2011. gada 4. - 5.novembrī, viesnīcā Lielupe, Jūrmalā, Bulduru prospektā 64/68   Eiropas Savienības komunikācijas ietvars Latvijā un esošā situācija Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij šobrīd ir jārisina jautājumi, kas ietekmē ikkatra iedzīvotāja dzīvi, – ekonomiskā stabilitāte un izaugsme, eiro ieviešana, ES fondu līdzekļi turpmākajiem gadiem, atbalsts lauksaimniekiem. Ne mazāk aktuāls ir jautājums par aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti – tieši šis jautājums nākamgad būs Eiropas gada tematiskā prioritāte. Šogad forumā uzzināsim ne tikai jaunāko informāciju par nākamā gada komunikācijas aktualitātē...

     Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Latvijas Universitāte organizē starptautisku konferenci — "Lisabonas līgums: Eiropas Parlaments un tā jaunās pilnvaras". Uz konferenci aicināti eksperti, politiķi, diplomāti, studenti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.      Lisabonas līgums nodrošina Eiropas Savienībai modernas un efektīvas institūcijas un optimizēta darba metodes. Lisabonas līgums nostiprina jaunus demokrātiskas pārvaldības principus Eiropā — demokrātisku līdztiesību, reprezentatīvu demokrātiju un līdzdalības demokrātiju.      Konference sniegs plašu un padziļinātu pārskatu par Eiropas Parlamenta lomu, par nacionālo valstu parlamentu plašāku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienī...

     2011.gada septembrī iznāk žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” otrais numurs, kura pamattēma ir „Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma: demokrātiskāka un efektīva Eiropas Savienība”.      Jaunā žurnāla numurā rakstu autori sniedz vispusīgu ieskatu Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbības mehānismā, ekonomisko problēmu pārvaldības meklējumos, prezidentūras efektivitātes mērīšanas kritēriju atlasē, koalīciju modeļu pastāvēšanā balsojumam Padomē un to izmantošanā nacionālo interešu īstenošanai, kā arī administratīvā sloga samazināšanas piedāvājumā un solidaritātes klauzulas darbības mehānisma pielietojuma izstrādē.      Žurnāla zinātniskā redaktore profesore Žaneta Ozoliņa žurnāla ievadvārdos min: &bdqu...

     Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā šodien sāks vadīt Inna Šteinbuka, informēja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics. Kopš 2009.gada Šteinbuka bija "Eurostat" Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas jomas direktore. Viņai ir doktora grāds ekonomikā, un kopš 1997.gada Šteinbuka ir bijusi ekonomikas profesore Latvijas Universitātē. Kopš 1998.gada viņa ir bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.      Šteinbuka sāka strādāt EK 2005.gadā kā "Eurostat" Ekonomikas un reģionu statistikas jomas direktore. Pirms tam viņa laikposmā no 2001.gada līdz 2005.gadam vadīja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kura atbild par elektrības, gāzes un telekomunikāciju tirg...

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar Lienes Kindzules rakstu „Eiropieši redz gaismu tuneļa galā”.

Eiropas Savienības daudzgadu budžets pēc 2013.gada, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam pēc 2013.gada. Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pašu resursiem. Diskusiju turpināšana par Kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība saņemt Kohēzijas politikas atbalstu vismaz esošā (2007.-2013.gada plānošanas perioda) apjomā (absolūtos ciparos), lai nodrošinātu atšķirību izlīdzināšanu Eiropas Savienībā. Diskusiju turpināšana par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība nodrošināt vis...

"Žurnāls „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” sniegs ievērojamu atbalstu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē un žurnālu varētu saukt pat par oficiālo Latvijas prezidentūras ES vēstnesi,” tā 27. maijā ES mājā žurnāla pirmā numura atklāšanas pasākumā uzsvēra Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja p.i. Juris Štālmeistars. Viņš norādīja, ka „žurnāla kopsavilkuma izdošana angļu valodā nodrošinās to, ka mūsu intereses tiks darītas zināmas Eiropā.” Izdevuma atklāšanā uzstājās arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš, paužot: „Šis žurnāls ir ļoti nozīmīga iniciatīva, jo pašlaik Latvijā trūkst regulāras padziļinātas analīzes par procesiem ES. Žurnāla pirmā numura tēma ir Eiropa...

 KAS IR IESPĒJU KARTE?      Iespēju karte www.iespejukarte.lv ir interneta vietne, kurā apkopota informācija par Latvijas pašvaldībās, valsts institūcijās un nevalstiskajās organizācijās pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī vienreizējiem pasākumiem. Iespēju kartē var iegūt un sniegt citiem ziņas par pirmās nepieciešamības lietām – pajumti, pārtiku, apģērbu, pabalstiem, sociālo un veselības aprūpi, par emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā, kā arī par izglītošanās un apmācības iespējām.      Aicinām arī jūs piedalīties, ievietojot informāciju par piedāvājamiem pakalpojumiem un pasākumiem vai aicinot to darīt jums zināmos, bet šajā kartē vēl neiekļautos pakalpojumu sniedzējus! Informāciju tajā var ievad...

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Ilzes Bērziņas analītisko rakstu „Eiropas brīvprātīgā darba gads- izaicinājums Latvijai”.

Latvijai būtiskākie jautājumi Ungārijas prezidentūras  laikā 2011. gada 1. pusē   ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusijas par ES daudzgadu budžeta pēc 2013.gada veidošanas principiem un prioritātēm, tai skaitā par ES budžeta finansēšanu (pašu resursiem). Diskusijas par Kohēzijas politikas nākotni, uzsverot nepieciešamību ES sniegt fokusētu atbalstu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanai mazāk attīstītajos reģionos. Aktīva līdzdalība sabiedriskajā apspriešanā par 5.kohēzijas ziņojumu. Diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, nodrošinot konkurētspējīgus tiešmaksājumus ES dalībvalstu starpā. Enerģētikas un transporta politika Darbs pie vienota ES enerģētikas tirgus...

Laipni lūgti atjaunotajā Latvijas valdības mājas lapā par Eiropas Savienības jautājumiem! Šīs interneta vietnes mērķis ir sniegt informāciju par ES aktualitātēm, Latvijas viedokli ES jautājumos, kā arī sekmēt sabiedrības zināšanas un izpratni par ES. Mājas lapa www.es.gov.lv informēs par Latvijas līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, par aktualitātēm dažādās ES politiku jomās un Latvijas interesēm aktuālajos ES jautājumos. Mājas lapā regulāri tiks publicēti pārskati par īpašu ES aktualitāti. Šobrīd lasītāji var iepazīties ar informāciju par ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada. Tāpat šajā interneta vietnē tiks sniegta informācija par iespējām, ko sniedz dalība ES attiecībā uz ES finansējuma saņemšanu, darbu, mācībām, ceļošanu un iesaisti ES jautājumu apsprieš...

Aicinām Jūs iepazīties arī ar Raivja Bahšteina rakstu „Augstlēcēji kaimiņos: igauņi un eiro” par to, ko īsti Latvijai nozīmēs eiro ieviešana Igaunijā.

Raksts pieejams: http://esmaja.lv/?lapa=raksts&id=2704

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Europass CV ir praktisks, populārs un efektīvs. Esmu īpaši iepriecināta, ka to iecienījuši jaunieši. Tas ir svarīgs rīks mūsu kampaņā "Jaunatne kustībā", kas rosina mācīties un strādāt ārzemēs. Nebūs ilgi jāgaida, līdz jau 20 miljoni būs izmantojuši Europass.”   Europass tika sākts 2005. gadā un sākotnēji bija paredzēts jauniešiem, kas meklē darbu un iespējas ārzemēs. Šie jaunieši vēl aizvien ir galvenie lietotāji. Aptuveni puse Europass lietotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Trešdaļai nav bijis iepriekšējas darba pieredzes, un tikai mazai daļai no viņiem bijusi vairāk nekā 5 gadu pieredze.   Tomēr no saņemtajām atsauksmēm ir skaidrs, ka daudzi cilvēki ne vi...

Eurydice tīkls nodrošina daudzveidīgu informāciju par to, kādā veidā ir organizētas un darbojas Eiropas valstu izglītības sistēmas. Tīkls piedāvā arī Eiropas valstis salīdzinošus apskatus, kas veltīti īpašiem jautājumiem, kā piemēram, augstākās izglītības finansēšanai, skolvadībai, valodu mācīšanai, skolotāja profesijai u.tml.
Eurydice tīklu veido 35 nacionālās nodaļas 31 valstī, kas piedalās ES Mūžizglītības programmā, un centrālā koordinējošā nodaļa, kas atrodas Izglītības, audiovizuālo lietu un kultūras izpildaģentūrā Briselē.

Eurydice nodaļa Latvijā
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Vaļņu iela 3, (6. stāvs) | Rīga, LV-1050
Tel. 67814738
Fakss: 67830830
E-pasts: eurydice@viaa.gov.lv
www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_jaunumi/

2010.gada 9. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums (turpmāk – noteikumu projekts) (VSS-1083). 2010.gada 8.oktobrī precizētā noteikumu projekta versija tika nosūtīta saistītajām institūcijām uz piecu dienu saskaņošanu. Noteikumu projektu ir paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā novembrī, savukārt, konkursu plānots izsludināt š.g. beigās. Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikumu, tostarp vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izs...

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša analītisko rakstu „Latvija un eiro Igaunijā”.

Latvijai būtiskākie jautājumi Beļģijas ES prezidentūras laikā 2010.gada otrā pusē   Latvijas prioritātes Ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšana ES dalībvalstu vienošanās par koordinētāku ES ekonomisko politiku, lai veicinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšanu un paplašinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību uzraudzību. Finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības apstiprināšana, lai veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti un atjaunotu investoru un patērētāju uzticību.  ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika Debates par ES budžeta veidošanas principiem un prioritātēm 2014.-2020.gadam. ES budžeta izdevumu daļā Latvijas svarīgākās prioritātes ir Kohēzijas politika, enerģētika un Kopējā lauksaimniecības po...

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar programmas "Iespējamā misija" skolotājas Sandras Bukovskas analītisko rakstu „Aizraujoši par Eiropu”.

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Madaras Ļaksas rakstu „Beļģija pārņem Eiropas Savienības prezidentūru”.

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Madaras Ļaksas analītisko rakstu „Vasaras saulgrieži Eiropā”.

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Ivetas Daines rakstu
„Īrijas viesstrādnieki. Subjektīvs papildu pētījums".

Epopeja – tā ir unikāla iespēja ne tikai interaktīvā vidē iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu, bet arī laimēt vērtīgas balvas! Pievienoties www.epopeja.lv un krāt punktus cīņai par balvām tiek aicināts ikviens interesents.   Sešu gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu ikdiena ir ieguvusi jaunus akcentus un saskares punktus, arī jaunas institūcijas, kas ietekmē mūsu ikdienu, nosakot prasības videi, kurā dzīvojam, strādājam, atpūšamies. Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par norisēm Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta darbu, Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības ietvaros izveidots izglītojošs interneta projekts www.epopeja.lv.  Tas ir interaktīvs projekts ar sešām daļām. Katra daļa ietver aizraujošu spēli, kā a...

Katrs Latvijas iedzīvotājs laiku pa laikam dodas ārzemju ceļojumos. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var Jums palīdzēt sagatavoties paredzamajam ceļojumam, kā arī palīdzēt, ja ārvalstīs esat nokļuvis problēmsituācijā. Ārlietu ministrijas konsulārais dienests darbojas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā ar LR pārstāvniecību un ĀM Konsulārā departamenta starpniecību.      Kas jāzina pirms došanās uz ārvalstīm Konsulārais Reģistrs (Biežāk uzdotie jautājumi) Dokumenti, kas jāņem līdzi Valstis, uz kurām var doties bez vīzas Ārvalstu vēstniecību adreses Personas veselības un dzīvības apdrošināšana Brīdinājumi ceļotājiem Robežas šķērsošana Ieteikumi un brīdinājumi darba meklētājiem ārvalstīs Kas ...

Ārlietu ministrijā no 1. jūnija skatāma unikāla izstāde "Ārlietu ministrijas darbības atjaunošana. 1990-1991". Izstādi sagatavojis Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, atzīmējot divdesmitgadi kopš 1990. gada 4. maija, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un tūlīt pēc tam uzsākta valsts ārlietu dienesta darbības pilnīga atjaunošana. Latvijas ārlietu dienests ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas 1918. gadā. Pusgadsimtu ilgajos okupācijas gados, neskatoties uz Ārlietu ministrijas likvidāciju, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Rietumvalstīs turpināja strādāt, stāvot valstiskuma de iure sardzē. Pēc ministrijas darbības atjaunošanas ārlietu ministrs un ārlietu ...

31.maijā Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes laikā ES telekomunikāciju ministri vienbalsīgi vienojās par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) biroja izvietošanu Rīgā. Līdz ar šo lēmumu Latvija ir ierindojusies starp tām dalībvalstīm, kurā ir izvietota kāda no ES aģentūrām un birojiem. BEREC biroja izvietošana Rīgā sniedz ne tikai konkrētas iespējas stiprināt elektronisko komunikāciju nozares kapacitāti, bet arī Latvijas dalības ES kvalitāti, tuvinot ES institūcijas Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinot ES dalībvalstu ekspertu un ES institūciju ierēdņu ceļošanu un uzturēšanos Latvijā. BEREC birojs būs atbildīgs par iekšējā tirgus harmonizāciju elektronisko komunikāciju jomā, kā arī sniegs būtisku atbalstu ES digi...

Atzīmējot vienotas Eiropas idejas 60. gadadienu, šogad Eiropas nedēļas ietvaros no 5.-9. maijam visā Latvijā norisināsies Eiropas Savienībai veltīti pasākumi. Galvenais Eiropas nedēļas notikums būs „Eiropas Savienības Dārza svētki” 9. maijā, Vērmanes dārzā, no pulksten 10:30.   1950.gada 9.maijā – piecus gadus pēc II pasaules kara beigām– Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns – apvienot Eiropas valstis (tajā skaitā divas līdz tam Eiropā grūti samierināmās valstis Franciju un Vāciju) vienotā rīcībā. Šogad – 60 gadus vēlāk – 9.maijā vienotas Eiropas idejas dzimšanu suminās 27 šīs savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju. 9. maijā rīkotie „Eiropas Savienības Dārza svētki” būs veltīti Eiropas ...

     Plānā ir iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Plānā iekļautie pasākumi ir attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru.      Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņa...

Latvijai būtiskākie jautājumi Spānijas ES prezidentūras laikā 2010. gada pirmajā pusē     Eiropas Komisijas apstiprināšana, efektīva jaunās Komisijas darba uzsākšana. Lēmuma pieņemšana par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību. Vienošanās par Eiropas Parlamenta 2009. – 2014.gadam deputātu skaita palielināšanu atbilstoši 2008. gada decembra un 2009. gada jūnija Eiropadomes lēmumiem.   Austrumu partnerība un dialogs ar Centrālāzijas valstīm Daudzpusējo Austrumu partnerības formātu tālāka attīstīšana, apstiprināto darbības programmu īstenošana katrā no četrām tematiskajām platformām. Maksimāli veicināt sarunu pabeigšanu ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, ieskaitot sadaļu par brīvo tirdzniecību. ...

Ceturtdien, 19. novembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē par pirmo ES Padomes prezidentu iecelts Beļģijas premjerministrs Hermans Van Rompejs, savukārt ES ārlietu dienesta vadītāja postenī - Lielbritānijas ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštona, samita noslēguma preses konferencē paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts.  

Pēc Čehijas Konstitucionālās tiesas sprieduma par Lisabonas līguma atbilstību valsts konstitūcijai, Čehijas prezidents Vaclavs Klauss parakstīja līgumu, noslēdzot tā ratifikācijas procesu. V.Klausa paraksts bija pēdējais nosacījums, lai 2007.gada 13.decembrī parakstītais līgums varētu stāties spēkā. Čehijas prezidents uzsvēra, ka līgumu parakstījis neskatoties uz to, ka nepiekrīt Konstitucionālās tiesas spriedumam. Pēc V.Klausa vārdiem, tiesneši bija politiski motivēti pieņemt tieši šādu lēmumu. Ņemot vērā ES pieņemto praksi, Lisabonas līgums varētu stāties spēkā jau decembrī. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā dalībvalstīm ir jāapstiprina amatā Eiropadomes priekšsēdētājs un augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos, kā arī jaunais Eiropas Komisijas sastāvs (ar 27 komisāri...

ES grāmatnīcas digitālajā bibliotēkā  bez maksas var lejupielādēt vairāk nekā 110 000 ES publikāciju jeb divpadsmit miljonus skenētu lappušu. Bibliotēku atklāja Frankfurtes grāmatu gadatirgū 16. oktobrī, un tajā var atrast visas publikācijas, kuras ES iestāžu, aģentūru un pārējo struktūru uzdevumā sagatavojis Publikāciju birojs kopš 1952. gada.  Ilgu laiku Publikāciju biroja arhīvā glabājās vēsturiski visnotaļ vērtīgi dokumenti par Eiropas vēsturi. Publikāciju biroja digitālajā bibliotēkā no jauna virtuālo dienas gaismu ieraudzījušas tādas publikācijas kā Augstās iestādes priekšsēdētāja Žana Monē uzruna Kopējās asamblejas pirmajā sesijā 1952 . gada septembrī vai 1953. gada pārskata ziņojums franču valodā par Kopienas darbību. Katru dienu tās krājumus papildina ...

Valdība 13.oktobrī oficiāli atbalstīja lēmumu atkārtoti virzīt pašreizējā ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga kandidatūru darbam jaunās Eiropas Komisijas sastāvā.   Ārlietu ministrijai uzdots valdības lēmums jāpaziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju jau apstiprināts pašreizējais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu. Viņa rokās arī būs komisāru atbildības jomu jeb "portfeļu" sadale. Pēc tam, kad visas dalībvalstis būs nominējušas komisāru amatu kandidātus un būs jau zināma katra potenciālā komisāra atbildības joma, Eiropas Parlamentā notiks katra kandidāta izvērtēšana.  

Īrijā piektdien notikušajā otrajā referendumā 67,13 procenti balsotāju atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Reformu jeb Lisabonas līguma ratifikāciju. Pret balsojuši 32,87 procenti referenduma dalībnieku. Līgumu vēl nav parakstījušas Polija un Čehija.   Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās 27 ES dalībvalstīs. Īrija ir vienīgā ES valsts, kur par Lisabonas līgumu tika rīkots referendums, jo to prasa Īrijas konstitūcija. Pārējās dalībvalstīs līgumu ratificēja parlamenti.  

Europeana, Eiropas daudzvalodīgā digitālā bibliotēka (www.europeana.eu), interneta lietotājiem piedāvā 4,6 miljonus digitalizētu grāmatu, karšu, fotogrāfiju, filmu klipu un laikrakstu. Kopš Europeana darbības sākuma 2008. gada novembrī (IP/08/1747) tās krājumi ir palielinājušies vairāk nekā divkārt.    Europeana straujā attīstība ir aktualizējusi problēmas, ar ko jāsastopas digitalizācijas procesā. Šobrīd Europeana atrodas pārsvarā digitalizētas sabiedriskā īpašuma grāmatas, ko vairs neaizsargā autortiesības (jo pagājuši vairāk nekā 70 gadi kopš autora nāves).   Juridisku iemeslu dēļ Europeana neatradīsiet darbus, ko vairs neizdod, (apmēram 90 % grāmatu Eiropas valstu bibliotēkās) vai nezināmu autoru darbus (apmēram 10—20 % no krājumiem, ko aizsargā autor...

      31.jūlijā Ārlietu ministrijā tika atklāta ceļojošā fotoizstāde „The Baltic Way that moved the world” ("Baltijas ceļš, kas iezkustināja pasauli"), kas uzsver 1989.gada 23.augustā rīkotās akcijas „Baltijas ceļš” nozīmību.       Akcija „Baltijas ceļš” š.g. 30. jūlijā tika iekļauta dokumentārā mantojuma  UNESCO programmā „Pasaules mantojums”.      Ceļojošā fotoizstāde būs apskatāma Ārlietu ministrijas foajē līdz 25.augustam. Izstādes apmeklējumu Ārlietu ministrijā lūdz pieteikt iepriekš, zvanot pa tālruni 67015984 vai 67015970 darba dienās no pulksten 9 līdz 16.30   

Ar balsu pārsvaru (555 deputāti no 736 Eiropas Parlamenta deputātiem) otrdien tika ievēlēts jauns Eiropas Parlamenta (EP) prezidents - bijušais Polijas premjerministrs Ježijs Buzeks no lielākās EP politiskās grupas (Eiropas Tautas partija) Viņam ir 69 gadi un viņš ir pirmais Austrumeiropas pārstāvis, kurš ieņems šo svarīgo amatu ES.  EP priekšsēdētāju ievēl uz divarpus gadiem. Līdz šim EP priekšsēdētāja pienākumus pildīja vācietis Hanss Gerts Poterings (EPP/ED).   Otrs amata kandidāts, zviedru deputāte Eva-Brita Svensone (Eva-Britt SVENSSON, Eiropas Apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu Zaļo  kreiso spēku grupa) ieguva 89 balsis.   J.Buzeks tika ievēlēts pirmajā balsošanas kārtā. Lai kļūtu par priekšsēdētāju, kandidātam bija jāsaņem absolūts nodoto balsu vairāku...

Strasbūrā  no 14. līdz 16.jūlijam uz pirmo plenārsesiju pulcējas 736 jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti. Šīs plenārsesijas svarīgākais uzdevums ievēlēt Parlamenta priekšsēdētāju, kas nākamos divarpus gadus vadīs plenārsēdes un pārstāvēs Parlamentu ārpusē, kā arī ievēlēt 14 priekšsēdētāja vietniekus.   Latviju šajā sasaukumā pārstāv 8 deputāti. No "Pilsoniskās savienības"  Saeimas deputāte Sandra Kalniete un EP deputāte Inese Vaidere, no "Saskaņas centra" -  Alfrēds Rubiks un Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis. Apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvēs EP deputāte Tatjana Ždanoka, LPP/LC - bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - EP deputāts Roberts Zī...

2009. gada. 1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņem ES prezidentūru. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselenci Matss Stafansona (Mats Staffansson) kungs informatīvā pasākumā ES mājā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm. 2009. gada otrajā pusgadā Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.   Pasākumu atklāja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane: „Paldies Čehijas Republikai un tās vēstniecībai Latvijā par labu sadarbību. Īpaši jāatzīmē, ka Čehijas Republikai nācās pārņemt ES prezidējošās valsts lomu Eiropai īpaši grūtā brīdī. Veiksmīga prezi...

Valsts kanceleja, pamatojoties uz ministriju sniegto informāciju, ir atjaunojusi Eiropas Savienības programmu, kas darbojas Latvijā, apkopojumu. Šajā informatīvajā materiālā iekļautas gandrīz 50 dažādas programmas, kurās finansējumam var pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mācību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas.