Latvija un Polijas prezidentūra

Eiropas Savienības daudzgadu budžets pēc 2013.gada, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne

• Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam pēc 2013.gada.
• Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pašu resursiem.
• Diskusiju turpināšana par Kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība saņemt Kohēzijas politikas atbalstu vismaz esošā (2007.-2013.gada plānošanas perioda) apjomā (absolūtos ciparos), lai nodrošinātu atšķirību izlīdzināšanu Eiropas Savienībā.
• Diskusiju turpināšana par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība nodrošināt visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem taisnīgus un godīgus tiešos maksājumus, kā arī lauku attīstības politikas finansējuma sadali.

Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un finanšu stabilitāte

• Latvijas Nacionālās reformu programmas un Konverģences programmas īstenošana (darbs pie Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālo šķēršļu pārvarēšanas un stratēģijas „Eiropa 2020” kvantitatīvo mērķu sasniegšanas). Abu minēto programmu izvērtējuma rezultātā sniegtās Padomes rekomendācijas ievērošana.
• ES vienotā tirgus stiprināšana. Vienotā tirgus akta mērķu sasniegšana un iniciatīvu veiksmīga realizācija, tai skaitā, finanšu pieejamības MVU, pakalpojumu tirgus, digitālās vides pakalpojumu, patērētāju pārrobežu sūdzību izskatīšanas u.c. jautājumos.
• Finanšu sektora reformu turpināšana (finanšu pakalpojumu regulējuma pārskatīšana, diskusijas par jaunā krīžu vadības ietvara izveidi, finanšu sektora kapitāla un likviditātes prasību stiprināšana, pārskatāmības un patērētāju aizsardzības uzlabošana).
• Diskusijas par nodokļu politikas jautājumiem, t.sk. nodokļu politiku koordināciju un finanšu sektora aplikšanu ar nodokļiem.

Enerģētikas un transporta politika

• Darbs pie vienota ES enerģētikas tirgus izveides, tostarp Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna ieviešana un reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināla (LNG) projekta īstenošana Baltijas valstīs, lai likvidētu „enerģētiskās salas”.
• Eiropas Enerģētikas stratēģijā un Enerģētikas infrastruktūras plānā pausto prioritāšu īstenošana un ES enerģētikas un transporta infrastruktūras finansēšana.
• ES enerģētikas politikas ārējā dimensija.

Latvijai nozīmīgi ārējo attiecību jautājumi ES darba kārtībā

Austrumu partneri un Centrālāzijas valstis

• Otrais Austrumu partnerības samits.
• Sarunu pabeigšana ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, ieskaitot sadaļu par padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības telpas izveidi. Vīzu liberalizācijas Rīcības plāna īstenošana.
• Sarunas ar Moldovu par jaunā Asociācijas līguma politisko sadaļu. Vīzu liberalizācijas Rīcības plāna īstenošana. Sarunu uzsākšana par padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības telpas izveidi ar ES.
• Sarunu par Asociācijas līgumiem ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju turpināšana; sarunu uzsākšana ar Gruziju par brīvās tirdzniecības telpas izveidi ar ES; dialoga uzsākšana par vīzu atvieglojumiem ar Armēniju un Azerbaidžānu.
• Demokrātisku pārmaiņu veicināšana un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā. Dialoga uzsākšana ar Baltkrieviju par vīzu atvieglojumiem.
• ES politikas Centrālāzijā attīstība atbilstoši aktuālajai situācijai. Dialogs ar Centrālāzijas valstīm ES stratēģijas Centrālāzijai ietvaros, pamatojoties uz ES Padomes progresa ziņojumu.

Transatlantiskās attiecības

• ES un ASV sadarbība dažādos starptautiskajos formātos un jautājumos (tostarp attiecībā uz Irānu, Afganistānu, Tuvajiem Austrumiem).
• ES-ASV sadarbības attīstīšana ES Austrumu partnerības reģionā.
• ES – ASV ekonomisko attiecību stiprināšana, izmantojot Transatlantiskās ekonomikas padomes un ES-ASV Enerģētikas padomes formātus.
• ES – ASV sadarbība globālās ekonomikas attīstības nodrošināšanā.

ES – Krievijas attiecības

• Sarunu turpināšana par jauno ES – Krievijas sadarbības līgumu.
• Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
• ES-Krievijas modernizācijas partnerības tālāka virzība.
• Diskusija par kopējiem pasākumiem pakāpeniskai virzībai uz bezvīzu režīmu ilgtermiņa perspektīvā ES-Krievijas vīzu dialoga ietvaros.

ES paplašināšanās un Rietumbalkāni

• ES paplašināšanās procesa un ES integrācijas turpināšana ar esošajām un potenciālajām kandidātvalstīm atbilstoši katras valsts progresam un veikumam noteikto kritēriju izpildē.
• ES - Horvātijas pievienošanās līguma sagatavošana parakstīšanai.

 

Kopējā Drošības un aizsardzības politika

• Diskusijas par Lisabonas līgumā iekļauto jauno KDAP instrumentu ieviešanu.
• Veimāras valstu iniciatīvas īstenošana praksē, tostarp, ES-NATO stratēģiskās sadarbības operācijās un spēju attīstībā pastāvīga uzlabošana, veicinot uzdevumu nedublēšanos un neformālu politisko dialogu; kaujas grupu efektīvāka izmantošana; dalībvalstu resursu apvienošana ES civilo un militāro spēju attīstībai.
• ES iesaistes Gruzijā, Afganistānā un Kosovā turpināšana un darbības koordinēšana ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem.
• ES lomas stiprināšana Eiropas neatrisināto konfliktu novēršanā.

Attīstības politika

• Diskusijas par Komisijas paziņojumu par ES attīstības politikas modernizāciju - iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veicināšana.
• ES palīdzības efektivitātes uzlabošana: kopējās ES pozīcijas izstrāde, gatavojoties IV Augsta līmeņa sanāksmei par palīdzības efektivitāti (Koreja, Busana).
• Jauno ES donoru plašāka iesaistīšana ES attīstības politikā.