Zviedrijas prezidentūra ES

2009. gada. 1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņem ES prezidentūru. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselenci Matss Stafansona (Mats Staffansson) kungs informatīvā pasākumā ES mājā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm. 2009. gada otrajā pusgadā Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.   Pasākumu atklāja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane: „Paldies Čehijas Republikai un tās vēstniecībai Latvijā par labu sadarbību. Īpaši jāatzīmē, ka Čehijas Republikai nācās pārņemt ES prezidējošās valsts lomu Eiropai īpaši grūtā brīdī. Veiksmīga prezidentūra ir atkarīga no mums visiem. Ir jāprot ne tikai saņemt palīdzību, bet arī prast palīdzēt viens otram. Novēlam Zviedrijai veiksmīgu darbu un arī veiksmīgu sadarbību mums visiem!”    „Eiropas Savienība atrodas izšķiroša laikposma priekšā. Visiem kopā mums jārisina ar ekonomisko krīzi un bezdarbu saistītās problēmas, vienlaikus vienojot pasauli cīņai pret klimata pārmaiņām. Zviedrijas prezidentūra ir gatava uzņemties šo izaicinājumu!" Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds.   Lielākie un svarīgākie izaicinājumi ir ekonomika, nodarbinātība un klimats, jomas, kas tieši skar ikviena ES pilsoņa dzīvi. Prezidentūras galvenie mērķi ir šādi:   Eiropas Savienībai jāizkļūst no ekonomiskās krīzes stiprinātai. Prezidentūra kopīgi ar visām Dalībvalstīm turpinās strādāt, lai dotu pretsparu krīzes negatīvajām sekām un ietekmei uz izaugsmi un darbavietu skaitu, lai iespējami drīzāk panāktu ekonomikas atveseļošanos.   Eiropas Savienībai jāturpina uzņemties atbildību par draudiem pasaules klimatam. Mūsu laikmeta lielais izaicinājums ir novērst draudus pasaules klimatam un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Prezidentūras uzdevums ir, darbojoties kopā ar pārējām pusēm, veicināt jaunas vienošanās par klimatu pieņemšanu  starptautisko pārrunu par klimata izmaiņām laikā Kopenhāgenā šā gada decembrī.   Uzņemoties šos uzdevumus, Eiropas Savienība izvirza augstus mērķus savai dienaskārtībai. Taču vienlaikus tā ir lieliska iespēja Eiropas Savienībai stiprināt savu konkurētspēju, radīt jaunas darba vietas un uzlabot apkārtējās vides stāvokli. Prezidentūras nolūks ir veicināt saskari starp dažādām politikas jomām, lai panāktu labvēlīgu tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo slodzi uz klimatu un vidi.   Baltijas jūras reģiona valstis pašlaik sastopas ar kopējiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir atrast risinājumus steidzamajām, nopietnajām Baltijas jūras vides problēmām. Otrs ir prast pārveidot Baltijas jūras reģionu par spēcīgāku izaugsmes un attīstības dzinējspēku. Prezidentūras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība pieņemtu Stratēģiju Baltijas jūras reģionam.   Eiropas Savienībai jāturpina attīstīties virzībā uz drošāku un atvērtāku Eiropu. Prezidentūra vēlas attīstīt pārrobežu sadarbību, lai aizstāvētu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kā arī lai pārvarētu grūtības, ar kurām Eiropa saskaras. Prezidentūras mērķis ir attīstīt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, balstoties uz Stokholmas programmu, kas tiks pieņemta šoruden.   Prezidentūra rīkosies, lai stiprinātu Eiropas Savienības kā globāla spēlētāja lomu, nepārprotami darbojoties miera, attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību labā. Visveiksmīgākais ceļš, kā stiprināt mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā, ir paplašināšanās. Darbs paplašināšanās virzienā turpināsies.   Laikā, kad Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, Latvijā norisināsies vairāki kultūras un politiski tautsaimnieciski pasākumi, ko rīkos Zviedrijas vēstniecība sadarbībā ar vietējiem partneriem. Pilna pasākumu programma, kas pastāvīgi tiks atjaunināta, atrodama Zviedrijas vēstniecības mājas lapā, sekojot šai saitei: http://www.swedenabroad.com/Start____17613.aspx.   Papildu informācija   ES Padomi sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) saskaņā ar iepriekš noteiktu rotācijas grafiku pēc kārtas vada kāda no ES dalībvalstīm. ES Padomes prezidentūrai ir būtiska loma, organizējot šīs iestādes darbu, jo īpaši, veicinot ES tiesību aktu un politisku lēmumu pieņemšanu. Prezidentūra ir atbildīga par visu sanāksmju organizēšanu un vadīšanu, un par kompromisu panākšanu.   ES Prezidentūru secība: 2009. gada 1. pusgads – Čehija 2009. gada 2. pusgads – Zviedrija 2010. gada 1. pusgads - Spānija 2015. gada 1. pusgads – Latvija   Informācijas sagatavotājs: Kristīne Šalme Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments Tālr.: 67082917 / 26132438 Kristine.Salme@mk.gov.lv, www.es.gov.lv