izstāde " Dānija- Eiropas Savienības prezidējošā valsts"

     No 1. februāra Limbažu Galvenajā bibliotēkā iekārtota literatūras izstāde " Dānija- Eiropas Savienības prezidējošā valsts".  Dānija no 2012. gada 1. janvāra kļuvusi par ES prezidējošo valsti uz nākamajiem sešiem mēnešiem.

Par  DĀNIJU

Platība - 43 094 km2
Iedzīvotāji - 5 35281
    Galvaspilsēta - Kopenhāgena   
Adm. iedal. - 14 rajoni (amtomi), 2 komūnas  
Oficiālā valoda - dāņu     
Naudas vienība - dāņu kronas  (DKK)
ANO loc. no 1945.g.   
ES loc. no 1973.g
NATO loc. no 1949.g.
Ziemeļvalstu padomes loc. no 1952.g.

     Dānija sastāv no Jitlandes pussalas, Zēlandes, Fīnas, Lollandas un Bornholmas salām un apmēram 50 mazākām salām. Dānija ar saviem 43 070 km2 ir mazāka par Latviju. Turklāt tā ir plakanākā par Latviju – augstākais kalns ir Ajerbavnehejs paceļas 173 m virs jūras līmeņa. 62% valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes (kaut tikai 4% no visiem iedzīvotājiem nodarbināti lauksaimniecībā), 12% - meži, ap 12% - dabiskās ainavas, ezeri u.c. Jūras robeža ir 7 000 km gara. Dānijā ir 5,4 milj iedzīvotāju. Galvaspilsēta Kopenhāgena atrodas Zēlandē. Administratīvi Dānija ir iedalīta 13 amtēs un 270 komūnās. Dānija ir monarhija un valsts galva ir karaliene Margrēte 2. Dānija kļuva par vienotu valsti 980. gadā. Viduslaikos Dānija bija stipra valsts. Tās īpašumi atradās arī toreizēja Igaunijas un Latvijas teritorijā. 1536. gadā tika ieviesta Reformācija, bet 1660. gadā – patvaldība. 1849. gadā tika pieņemta konstitūcija. Otrā pasaules kara laikā Dāniju okupē hitleriskā Vācija. 1949. gadā valsts iestājās NATO, bet 1973. gadā – Eiropas Kopienā (tagad Eiropas Savienībā).

Valsts iekārta
Valsts galva karaliene Margareta II. Reālā vara pieder valdībai, kuru vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē karaliene un parlaments - Folketings (179 deputāti). 11.gs. vikingu ciltis valdīja plašā teritorijā (Dānija, Norvēģija, Anglija). 11.gs. dāņu karalis Svens II pieņēma kristietību. 14.-15.gs. Dānija bijā stiprā Vācijas, galvenokārt Hanzas pilsētu, ietekmē. 1397.gadā starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju tika noslēgta Kalmāras ūnija, kura pastāvēja līdz 1523.gadam. 17.gs. notiek cīņa starp Dāniju un Zviedriju par noteikšanu Baltijas jūrā, kurā Dānija zaudēja. 1849.gada jaunā konstitūcija ierobežoja karaļa varu. 1915.gadā sievietes ieguva tiesības vēlēt parlamentu.

 Iedzīvotāji
Lielākā daļa iedzīvotāju dāņi, kā arī vācieši, frīzi, fāreri, eskimosi, turki, irāņi, somāļi.

Reliģija
luterāņi 95%, katoļi 3%, musulmaņi 2%.

Lielākās pilsētas
Kopenhāgena (1.4 milj. iedzīv.), Orhūsa, Odense, Olborga, Esbjerga, Randersa, Kolinga, Horsensa, Vajle, Helsingēra, Roskilde.

Saimniecība
Dānija - industriāli attīstīta agrāra valsts. IKP uz vienu iedzīvotāju ir 25500 ASV dolāru (2000.), no tā lauksaimniecība dod 3%, industrija 25%, pakalpojumi 72%. Valsts ražo 37 885 biljonus kWh elektroenerģijas, no tās TES 88.4%, HES 0.1%, vēja ģeneratori 11.5%. Dabas resursi: nafta, dabasgāze, sāls, kaļķakmeņi, laukakmeņi, grants un smilts, zivis.

Galvenās saimniecības nozares ir mašīnbūve (kuģubūve, elektrotehniskā un radioelektronikas rūpn., aparātbūve, kuģu dzinēju, lauksaimniecības mašīnu, vēja ģeneratoru, rūpniecības iekārtu ražošana), ķīmiskā, vieglā (tekstilrūpniecība, apģērbu šūšana), pārtikas rūpniecība. Transporta mašīnbūves uzņēmumi ražo lokomotīves un vagonus, velosipēdus, montē automobiļus. Mēbeļu un kokmateriālu ražošana. Attīstīta zvejniecība. Apstrādes rūpniecība izmanto lauksaimniecības un importētās izejvielas. Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā iegūst naftu un dabasgāzi. Iegūst būvmateriālu rūpniecības izejvielas, kūdru, nedaudz sāli.

Metalurģijas uzņēmumi ražo 1/3 nepieciešamā tērauda un vēlmējumu. Izejvielu trūkums palielina valsts atkarību no pasaules tirgus. Biotehnoloģijas un biomedicīnas zinātniskās pētniecības potenciāla ziņā Dānija ir 2.vietā pasaulē aiz Dienvidkorejas. Biotehnoloģijas un biomedicīnas pētījumi un farmaceitiskā rūpniecība visstraujāk attīstās Eresuna jūras šauruma reģionā. Dānijā un Zviedrijā abpus Eresuna šaurumam atrodas ap 500 biotehnoloģijas un biomedicīnas un ar tiem saistīto uzņēmumu ar 40 tk strādnieku.

     Lauksaimniecība specializējusies piena un cūkgaļas, galvenokārt bekona, ražošanā. Valsts pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku. 2/3 lauksaimniecības produkcijas eksportē. Piena, sviesta un gaļas ražošanā uz vienu iedzīvotāju Dānija ir 2.vietā pasaulē (aiz Jaunzēlandes). Augkopība specializējusies lopbarības kultūru audzēšanā (lopbarības bietes, zālaugi). Audzē arī graudaugus, kartupeļus, cukurbietes, linus, rapsi. Attīstīta kažokzvēru audzēšana (ūdeles, polārlapsas).

     Dzelzceļi 2859 km (dzelzceļu prāmju satiksme starp Jitlandi un salām, kaimiņvalstīm), autoceļi 71 474 km (100% ar cieto segumu), iekšējie ūdensceļi 417 km, naftas vadi 110 km, gāzes vadi 700 km, naftas produktu vadi 578 km. Valstij pieder 342 kuģi ar kopējo tonnāžu 8 027 002 dedveita tonnu. Jūras transports pārvadā 4/5 ārējo kravu pārvadājumu. Jūras ostas Olborga, Orhūsa, Kopenhāgena, Esbjerga, Kolinga, Odense, Vajle, Renne. Kastrupas starptautiskā lidosta pie Kopenhāgenas.

      Valsts eksportē piena un gaļas produktus, zivis, mašīnas un iekārtas (tankkuģus, lainerus, kuģu dzinējus, elektrotehnikas un radioelektronikas izstrādājumus, lauksaimniecības mašīnas, vēja ģeneratorus), ķīmijas preces, mēbeles un porcelāna izstrādājumus. Importē mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, izejvielas, pusfabrikātus, ķīmijas preces, labību, plaša patēriņa rūpniecības preces. Galv. tirdzniecības partneri ES valstis, Norvēģija, ASV.    

DĀNIJA LEPOJAS AR...

     Slaveni dāņi ir ar uzņemumiem Carlsberg (alus), LEGO un Prince (cigaretes), rakstniekiem H.K. Andersens, M. A. Neksē un Pēters Hēgs un komponistu Kārlu Nilsenu. Dānija ir arī dzimtene filozofam Sērenam Kirkegoram, režisoram Larsam fon Trīeram, fiziķim Nilsam Boram, kā arī arhitektiem Arnem Jākobsenam un Jernam Uconam.

     Stāsts par LEGO. 1916. gadā dāņu amatnieks Ōle Kirks-Kristiansens (Ole Kirk Christiansen) Billundā Jitlandē atklāja galdnieku darbnīcu, kur viņš grasījās taisīt mēbeles un mājas. Bija dārgi uztaisīt kaut ko, ja pēc tam neviens to nepirka. Viņš uztaisīja mazu galdu, krēslu un māju miniatūras modelīšus. Izrādījās, ka bērni šos modelīšus dievināja. Tad viņš izdomāju mēbeļu vietā taisīt rotaļlietas. Sākumā cilvēki bija nabadzīgi un bieži vien nācās rotaļlietas apmainīt pret pārtiku. Pateicoties Dānijas ekonomiskajam uzplaukumam, rotaļlietas gāja no rokas. 1934. gadā kopā ar dēlu viņš reģistrēja zīmolu LEGO, kas veidots no dāņu vārdiem leg godt ‘spēlējies labi’. 40. gados viņi sāka izmantot plastmasu un pazīstamie klucīši kļuva ļoti populāri. 60. gados atklāja atrakcijas parku Legolandi.