Dzejniecei Mārai Zālītei Limbaži asociējas ar teātri

Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB), turpinot pērn aizsākto latviešu oriģinālliteratūras lasījumu projektu, janvāra izskaņā aicināja visus interesentus uz tikšanos ar dzejnieci, dramaturģi, eseju un izrāžu libretu autori Māru Zālīti, kuras darbi tulkoti vācu, krievu, angļu un citās valodā.

Neraugoties uz īsti ziemīgiem laikapstākļiem, Teātra mājas zāle bija ļaužu piepildīta. Tas tikai apliecina, ka M. Zālīte aizvien ir tautas mīlēta un ciemos gaidīta.

Viešņa atklāja, ka Limbaži viņai, pirmkārt, saistās ar šejienes amatierteātri: - Neesmu pie jums pirmo reizi, tāpēc, stāvot uz šīs skatuves, jūtos mazliet kā savējā, jo uz tās Intas Kalniņas režijā spēlētas divas manas lugas. Tādēļ arī šovakar manu darbu lasījumi būs saistīti ar teātri, - savu izvēli paskaidroja M. Zālīte. Viņasprāt, teātris, māksla, kultūra un dzeja ir iespēja patverties citā realitātē, pārkāpjot sadzīves slieksni. Reizēm tieši šī radošā pasaule ir īstāka un svarīgāka par ikdienišķo. Klausītāji ar aizturētu elpu varēja tvert dzejiskās rindas no dažādu laikposmu darbiem pašas autores izjustajā izpildījumā. Tajā bija dzirdams veltījums Nacionālajam teātrim – Poēma par skatuvi, fragments no viņas rakstītā libreta rokoperai Sfinksa, dzejoļi, kuros ieskanējās mūžīgā tēma par cilvēka ilgām pēc laimes, mīlestības, arī laika neapturamais plūdums. Protams, cauri visam vijās nacionālās identitātes apziņa. – Latviešu valodas sargātāja un tālāknesēja daiļradē, - tā teikusi rakstniece Nora Ikstena autobiogrāfiskajā grāmatā par M. Zālīti – Zīdtārpiņu musināšana. Jāpiebilst, ka pirmais M. Zālītes dzejoļu krājums Vakar zaļajā zālē iznāca 1977. gadā. Sabiedrībā plašu rezonansi ieguvusi Nacionālā teātra izrāde Lācis, kuras pamatā ir Māras Zālītes luga par rakstnieku Vili Lāci un viņa „lomu” savas tautas iznīcināšanā, Padomju varas laikā kā toreizējam iekšlietu ministram parakstot pavēli par daudzu iedzīvotāju izsūtīšanu svešumā. Autore neslēpa, ka bijis grūti strādāt pie šī darba, jo tēma ļoti smaga. Caur to viņa vaicā, cik tālu esam gatavi iet, lai glābtu sevi, kā arī mēģina izdibināt psiholoģisko fenomenu, kāpēc tauta reizēm turpina mīlēt savus pāridarītājus. Pēc lugas nodošanas M. Zālītei radošajā dzīvē tagad esot neliels atelpas brīdis.

Vakara noslēgumā viešņai patīkamu pārsteigumu sagādāja limbažniece, kādreizējā grāmatnīcas darbiniece Velta Vāvere, kura atsauca atmiņā tikšanos pirms daudziem gadiem tepat Limbažos, kad M. Zālīte vēl bija plašākai publikai nezināma. Kāds no jaunās dzejnieces līdzbraucējiem tolaik izteicies, ka par viņu nākotnē vēl noteikti dzirdēšot. Nu šie vārdi piepildījušies. – Tās bija manas pirmās Dzejas dienas Limbažu rajonā. Te toreiz ierados kopā ar Imantu Ziedoni, Pēteri Zirnīti un vienu bulgāru dzejnieku, - atcerējās M. Zālīte.

Pasākums ciklā Mūsu viesis notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu LGB projektam Latviešu oriģinālliteratūras lasījumi Limbažu Galvenajā bibliotēkā: 100 g latviešu oriģinālliteratūras Limbažu novadam. Februāra beigās paredzēta tikšanās ar grāmatas Zem sargeņģeļa spārna autorēm – dzejnieci Liju Brīdaku un skatuves mākslinieci Akvelīnu Līvmani.

Ilvas BIRZKOPES

teksts un foto

Ilggadējā Limbažu grāmatnīcas darbiniece Velta Vāvere (no labās) priecājas, ka nu ir beidzot izdevība saņemt autogrāfu no dzejnieces Māras Zālītes, kuru pirms daudziem gadiem satikusi šeit kā vēl nepazīstamu jauno autori