Aptaujas

Kura no mūsdienīgas bibliotēkas funkcijām pēc Jūsu domām ir svarīgākā?

šodien 06.02.2012

vārda dienas svin

Dace, Dārta, Dora

(13.05.2010)

Dzejnieks Jānis Peters Limbažu pusē jūtas kā savējais

 

Aprīļa no­galē Teātra mājā no­ti­ka kārtējais Lim­bažu Gal­venās bib­li­otēkas (LGB) pasākums ciklā Mūsu vie­sis. Šoreiz cie­mos bi­ja ie­ra­dies dzej­nieks, viens no Trešās at­mo­das ide­jas attīstītājiem Jānis Pe­ters, kurš jau kriet­nu lai­ku va­sa­ras pa­va­da Sa­lacgrīvas no­va­da Oltūžos. Šeit esot labvēlīga gai­sot­ne arī ra­došam do­mu li­do­ju­mam - ta­puši dze­joļi Rai­mon­da Pa­ula dziesmām, poēma Nakts pēc tau­tas­dzies­mas, kas par go­du J. Pe­te­ra 70. ju­bi­le­jai pērn ie­studēta Dai­les teātrī.
Dzej­nieks at­cerējās, ka ie­priekš Lim­bažos vie­so­jies pirms vairākiem ga­diem - drīz pēc tam, kad at­grie­zies no Mas­ka­vas, kur pildīja Lat­vi­jas vēstnie­ka pienāku­mus. Šoreiz J. Pe­ters bi­ja sagādājis klausītājiem īpašu pārstei­gu­mu, lasīdams priekšā sa­vus jaunākos ziemā sa­cerētos dze­joļus, ku­rus ne­viens vēl ne­esot dzirdējis. Ta­jos jo­projām ie­skanējās viņam ak­tuāla tēma par mūsu tau­tas lik­te­ni, dzimtās ze­mes un va­lo­das vērtībām, iro­nis­ki un pat traģis­ma caur­aus­ti fiksējot arī šābrīža sa­biedrības in­te­re­ses. - Reizēm dze­jo­lis kādu aizķer ne tik daudz emo­ci­onāli, cik ļauj pamācīties dzimtās va­lo­das iz­teik­smes iespējas. Brīžiem šķiet, ka mūsdie­nu sa­biedrība vienkārši vairs ne­prot lat­vis­ki runāt un rakstīt, ne­lie­to­jot tei­kumā svešas kon­struk­ci­jas, - uz­ska­ta J. Pe­ters.Vēl viņš dzejā ie­vi­jis sev tuvā au­to­ra Jāņa Sud­rab­kal­na daiļra­des un ne­mier­pilnās dzīves motīvus, vēlēda­mies pievērst lielāku uz­manību šī dzej­nie­ka nozīmei lat­viešu li­te­ratūras vēsturē. Saistībā ar to J. Pe­ters uz­rakstījis dze­jas uz­ve­du­mu Dau­gav­pils teātrim, taču tā apgrūtinātās darbības dēļ izrāde apstāju­sies pus­ceļā. - Jaunībā dze­joļus rakstīju no rei­zes reizē, bet šoziem to darīju kat­ru die­nu. Acīmre­dzot tāpēc, ka ne­sa­uca ci­ti pienāku­mi. Es­mu no­li­cis malā gandrīz vi­su sa­bied­ris­ko darbību un jūtos la­bi, - at­zi­na vie­sis. Kas zi­na, varbūt no šiem jaunāka­jiem dze­jo­ju­miem reiz taps arī kāda dzies­ma. Tikmēr sanākušie lim­bažnie­ki dalījās priekā par Dzies­mu svētku him­nu kļuvušo J. Pe­te­ra un Rai­mon­da Pa­ula kop­dar­bu Ma­nai dzim­te­nei, ku­ru dzir­dot, ne vie­nam vien no aiz­kus­tināju­ma acīs sa­riešas asa­ras.
Pasākumā ne­iz­devās iz­vairīties arī no pašreizējās eko­no­miskās si­tuāci­jas ap­spriešanas. - Mums jāsāk dzīvot, ne­vis jātur­pi­na izdzīvot. Ja to ne­pro­tam, varbūt paši arī esam vainīgi... - vie­sis ve­dināja klāte­sošos aiz­domāties. Tāpat viņš uz­ska­ta, ka Lat­vi­jai tomēr ir iz­devīgi at­ras­ties Eiro­pas Sa­vienībā, jo tā pa­ver plašākas iespējas, kaut vai dar­ba meklētājiem. Pro­tams, no ot­ras pus­es dzej­nie­kam nav vieg­li no­raudzīties, kā viņa tau­tieši iz­ceļo, un dau­dzi varbūt uz ne­at­griešanos. Taču arī cit­viet pa­saulē ir eko­no­miskās krīzes radīts sa­ju­kums.
Taujāts par sajūtām pirms 20 ga­diem, kad Bal­ti­ja at­radās brīvības priekšva­karā, un ta­gad, J. Pe­ters at­zi­na, ka to­reiz sa­biedrībā valdīja sajūsma. - Tas bi­ja ticības laiks un reizē cilvēki bi­ja iztrūkušies, ka tik ātri var kas no­tikt. Mūsu in­te­liģen­ce jutās stip­ra un no­brie­du­si šādam so­lim, lielā mērā pa­tei­co­ties vi­sas lat­viešu tau­tas ga­tavībai piedzīvot pārmaiņas. Tomēr pašreizējā laik­metā ne­es­mu vīlies, jo tūliņ pēc valsts ne­at­karības atgūšanas jau pa­redzēju, ka mums klāsies ļoti grūti. Un ne viens vien pārbaudījums vēl priekšā, - neslēpa vie­sis. Tas, viņaprāt, tāpēc, ka esam samērā jaun­a nāci­ja. Pirms 20 ga­diem dzīvojām ilūzijās, ka ārpus Pa­dom­ju Sa­vienības viss ir brīnišķīgi. Diemžēl pa­tiesība izrādījās daudz skarbāka.
Noslēgumā, pa­snie­dzot J. Pe­te­ram zie­dus, vairāki klāte­sošie at­cerējās agrākās tikšanās ar dzej­nie­ku. - Pal­dies par tiem pārdzīvo­ju­miem, kas ir bi­juši, tie­ko­ties ar jums, kad strādāju gan kādreizējā Lim­bažu ra­jo­na Kultūras no­daļā, gan Da­bas un pie­mi­nekļu aiz­sardzības biedrībā. Jūs pie mums at­vedāt Friča Bārda dze­jas va­ka­ru, kas bi­ja ne­aiz­mir­stams un sa­viļņojošs. Tāpat pa­teicība, ka at­vedāt šurp ke­ra­miķi Iman­tu Klīdzēju, - bi­jušajā gremdējās Rūta Gerķe. Il­ggadējai Lim­bažu pilsētas dzim­tsa­rak­stu no­daļas vadītājai Airai Pa­eg­lei prātā rei­ze, kad J. Pe­ters ar kun­dzi Bai­bu bi­juši vienās kāzās par vedējiem. Šis no­ti­kums esot ap­vi­jies daudz skaistām at­miņām, kas īpaši uz­jundī, pārla­po­jot ve­cos fo­to­al­bu­mus.
Tikšanās ar dzej­nie­ku J. Pe­te­ru bi­ja vie­na no ak­ti­vitātēm LGB pro­jektā Lat­viešu oriģinālli­te­ratūras lasīju­mi Lim­bažu Gal­ve­najā bib­li­otēkā: 100 g lat­viešu oriģinālli­te­ratūras Lim­bažu no­va­dam, kofi­nan­siāli at­bal­sta Valsts Kultūrka­pitāla fonds.
 
Il­vas BIR­ZKO­PES
teksts un fo­to
 

 

Bi­jusī Lim­bažu pilsētas Dzim­tsa­rak­stu no­daļas vadītāja Aira Pa­eg­le ar gan­darīju­mu at­ce­ras brīžus, ku­ros būts kopā ar dzej­nie­ku Jāni Pe­te­ru

 
twitter.com
youtube.com
draugiem.lv
Latvijas Bibliotēku portāls
slideshare.net
LGB emuārs
131
3888

mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’

pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’

2009