Aptaujas

Vai piedalīsieties 11. Grāmatu svētkos Skultē šā gada 18. maijā?

šodien 19.05.2012

vārda dienas svin

Lita, Sibilla, Teika, Venda

(13.05.2010)

Dzejnieks Jānis Peters Limbažu pusē jūtas kā savējais

 

Aprīļa no­galē Teātra mājā no­ti­ka kārtējais Lim­bažu Gal­venās bib­li­otēkas (LGB) pasākums ciklā Mūsu vie­sis. Šoreiz cie­mos bi­ja ie­ra­dies dzej­nieks, viens no Trešās at­mo­das ide­jas attīstītājiem Jānis Pe­ters, kurš jau kriet­nu lai­ku va­sa­ras pa­va­da Sa­lacgrīvas no­va­da Oltūžos. Šeit esot labvēlīga gai­sot­ne arī ra­došam do­mu li­do­ju­mam - ta­puši dze­joļi Rai­mon­da Pa­ula dziesmām, poēma Nakts pēc tau­tas­dzies­mas, kas par go­du J. Pe­te­ra 70. ju­bi­le­jai pērn ie­studēta Dai­les teātrī.
Dzej­nieks at­cerējās, ka ie­priekš Lim­bažos vie­so­jies pirms vairākiem ga­diem - drīz pēc tam, kad at­grie­zies no Mas­ka­vas, kur pildīja Lat­vi­jas vēstnie­ka pienāku­mus. Šoreiz J. Pe­ters bi­ja sagādājis klausītājiem īpašu pārstei­gu­mu, lasīdams priekšā sa­vus jaunākos ziemā sa­cerētos dze­joļus, ku­rus ne­viens vēl ne­esot dzirdējis. Ta­jos jo­projām ie­skanējās viņam ak­tuāla tēma par mūsu tau­tas lik­te­ni, dzimtās ze­mes un va­lo­das vērtībām, iro­nis­ki un pat traģis­ma caur­aus­ti fiksējot arī šābrīža sa­biedrības in­te­re­ses. - Reizēm dze­jo­lis kādu aizķer ne tik daudz emo­ci­onāli, cik ļauj pamācīties dzimtās va­lo­das iz­teik­smes iespējas. Brīžiem šķiet, ka mūsdie­nu sa­biedrība vienkārši vairs ne­prot lat­vis­ki runāt un rakstīt, ne­lie­to­jot tei­kumā svešas kon­struk­ci­jas, - uz­ska­ta J. Pe­ters.Vēl viņš dzejā ie­vi­jis sev tuvā au­to­ra Jāņa Sud­rab­kal­na daiļra­des un ne­mier­pilnās dzīves motīvus, vēlēda­mies pievērst lielāku uz­manību šī dzej­nie­ka nozīmei lat­viešu li­te­ratūras vēsturē. Saistībā ar to J. Pe­ters uz­rakstījis dze­jas uz­ve­du­mu Dau­gav­pils teātrim, taču tā apgrūtinātās darbības dēļ izrāde apstāju­sies pus­ceļā. - Jaunībā dze­joļus rakstīju no rei­zes reizē, bet šoziem to darīju kat­ru die­nu. Acīmre­dzot tāpēc, ka ne­sa­uca ci­ti pienāku­mi. Es­mu no­li­cis malā gandrīz vi­su sa­bied­ris­ko darbību un jūtos la­bi, - at­zi­na vie­sis. Kas zi­na, varbūt no šiem jaunāka­jiem dze­jo­ju­miem reiz taps arī kāda dzies­ma. Tikmēr sanākušie lim­bažnie­ki dalījās priekā par Dzies­mu svētku him­nu kļuvušo J. Pe­te­ra un Rai­mon­da Pa­ula kop­dar­bu Ma­nai dzim­te­nei, ku­ru dzir­dot, ne vie­nam vien no aiz­kus­tināju­ma acīs sa­riešas asa­ras.
Pasākumā ne­iz­devās iz­vairīties arī no pašreizējās eko­no­miskās si­tuāci­jas ap­spriešanas. - Mums jāsāk dzīvot, ne­vis jātur­pi­na izdzīvot. Ja to ne­pro­tam, varbūt paši arī esam vainīgi... - vie­sis ve­dināja klāte­sošos aiz­domāties. Tāpat viņš uz­ska­ta, ka Lat­vi­jai tomēr ir iz­devīgi at­ras­ties Eiro­pas Sa­vienībā, jo tā pa­ver plašākas iespējas, kaut vai dar­ba meklētājiem. Pro­tams, no ot­ras pus­es dzej­nie­kam nav vieg­li no­raudzīties, kā viņa tau­tieši iz­ceļo, un dau­dzi varbūt uz ne­at­griešanos. Taču arī cit­viet pa­saulē ir eko­no­miskās krīzes radīts sa­ju­kums.
Taujāts par sajūtām pirms 20 ga­diem, kad Bal­ti­ja at­radās brīvības priekšva­karā, un ta­gad, J. Pe­ters at­zi­na, ka to­reiz sa­biedrībā valdīja sajūsma. - Tas bi­ja ticības laiks un reizē cilvēki bi­ja iztrūkušies, ka tik ātri var kas no­tikt. Mūsu in­te­liģen­ce jutās stip­ra un no­brie­du­si šādam so­lim, lielā mērā pa­tei­co­ties vi­sas lat­viešu tau­tas ga­tavībai piedzīvot pārmaiņas. Tomēr pašreizējā laik­metā ne­es­mu vīlies, jo tūliņ pēc valsts ne­at­karības atgūšanas jau pa­redzēju, ka mums klāsies ļoti grūti. Un ne viens vien pārbaudījums vēl priekšā, - neslēpa vie­sis. Tas, viņaprāt, tāpēc, ka esam samērā jaun­a nāci­ja. Pirms 20 ga­diem dzīvojām ilūzijās, ka ārpus Pa­dom­ju Sa­vienības viss ir brīnišķīgi. Diemžēl pa­tiesība izrādījās daudz skarbāka.
Noslēgumā, pa­snie­dzot J. Pe­te­ram zie­dus, vairāki klāte­sošie at­cerējās agrākās tikšanās ar dzej­nie­ku. - Pal­dies par tiem pārdzīvo­ju­miem, kas ir bi­juši, tie­ko­ties ar jums, kad strādāju gan kādreizējā Lim­bažu ra­jo­na Kultūras no­daļā, gan Da­bas un pie­mi­nekļu aiz­sardzības biedrībā. Jūs pie mums at­vedāt Friča Bārda dze­jas va­ka­ru, kas bi­ja ne­aiz­mir­stams un sa­viļņojošs. Tāpat pa­teicība, ka at­vedāt šurp ke­ra­miķi Iman­tu Klīdzēju, - bi­jušajā gremdējās Rūta Gerķe. Il­ggadējai Lim­bažu pilsētas dzim­tsa­rak­stu no­daļas vadītājai Airai Pa­eg­lei prātā rei­ze, kad J. Pe­ters ar kun­dzi Bai­bu bi­juši vienās kāzās par vedējiem. Šis no­ti­kums esot ap­vi­jies daudz skaistām at­miņām, kas īpaši uz­jundī, pārla­po­jot ve­cos fo­to­al­bu­mus.
Tikšanās ar dzej­nie­ku J. Pe­te­ru bi­ja vie­na no ak­ti­vitātēm LGB pro­jektā Lat­viešu oriģinālli­te­ratūras lasīju­mi Lim­bažu Gal­ve­najā bib­li­otēkā: 100 g lat­viešu oriģinālli­te­ratūras Lim­bažu no­va­dam, kofi­nan­siāli at­bal­sta Valsts Kultūrka­pitāla fonds.
 
Il­vas BIR­ZKO­PES
teksts un fo­to
 

 

Bi­jusī Lim­bažu pilsētas Dzim­tsa­rak­stu no­daļas vadītāja Aira Pa­eg­le ar gan­darīju­mu at­ce­ras brīžus, ku­ros būts kopā ar dzej­nie­ku Jāni Pe­te­ru

 
twitter.com
youtube.com
draugiem.lv
Latvijas Bibliotēku portāls
slideshare.net
LGB emuārs
49
1086

mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’

pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’

2009