Dzejnieks Knuts Skujenieks iesaka vispirms paļauties uz sevi

Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) rīkotā pasākumu cikla Mūsu viesis šāgada pēdējais ciemiņš bija dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks. Pamatīgajam salam spītējot sanākušie klausītāji mājup no šīs tikšanās noteikti devās, sirsnīgu emociju piepildīti. Atklājot literāro vakaru, LGB pasākumu organizatore Zeltīte Millere uzsvēra, ka neviens cits labāk par pašu autoru nepastāstīs, kas iekodēts viņa darbos. Pārsteigumu dzejniekam sagādāja viņa kādreizējā skolasbiedre Rīgas 2. vidusskolā, tagadējā limbažniece Inta Groskaufmane, uzdāvinot kopiju no dzejoļa, kuru K. Skujenieks jaunībā veltījis tieši viņai.

Kaut liktenis dzejnieku nav lutinājis, viņš joprojām uz dzīvi spēj raudzīties, nezaudējot optimismu un humora dzirksti. Vissāpīgākās rētas K. Skujeniekam ir no tā laika, ko viņam nācās pavadīt koncentrācijas nometnē Mordovijā, izciešot sodu par pretošanos padomju varai. 6 gadus atrodoties šādos apstākļos, dzejnieks turpināja rakstīt, tikai nu visam cauri vijās tur piedzīvotās izjūtas un ilgas pēc mājām.

– Rakstu jau ilgus gadus, no skolas laikā tapušajiem dzejoļiem gan nekas nav palicis prātā. Šis tas bijis publicēts no studiju posma darbiem. Pie īstas dzīves saprašanas un patstāvības nonācu tieši skarbajā realitātē aiz dzeloņdrāšu žoga, taču, neraugoties uz to, kas noticis, saku paldies Dievam, jo guvu labu rūdījumu, - atklāti atzīst K. Skujenieks. Viņš uzskata, ka katram laikmetam savas ciešanas, tāpēc nevar prasīt no nākamajām paaudzēm mūžīgi liet asaras par to, ko piedzīvojuši senči.

K. Skujenieks ir gandarīts par saviem līdz šim iznākušajiem dzejas krājumiem un Kopotu rakstu 8 sējumiem. – Izlīdu kā kamielis caur adatas aci, jo drīz pēc tam, kad iznāca pēdējais sējums, valstī sākās krīze, - atklāja viesis. Šajā ekonomiski nestabilajā laikā dzejnieks iesaka vairāk paļauties uz sevi, negaidot tik daudz palīdzību no malas. Padomju varas cenzūras dēļ viņa pirmā dzejoļu grāmata Lirika un balsis (1978) nāca klajā krietni vēlāk, nekā bija paredzēts. K. Skujenieks cer, ka piedzīvos reiz iznākam grāmatā arī viņa un dzīvesbiedres vēstuļu dialogu, kas risinājies, dzejniekam esot lēģerī. Autors klātesošajiem izteiksmīgi lasīja priekšā 1964. gadā koncentrācijas nometnē tapušo dzejoli Poga un darīja to ne vien latviski, bet arī grieķu, poļu un itāļu valodā. Jāpiebilst, ka K. Skujenieka darbi tulkoti daudzās svešās mēlēs. Viņa izpildījumā bija iespēja dzirdēt arī nenopietnākas rindas, tai skaitā tādas, kurās apspēlētas sabiedrībā aktuālas tēmas. Viesis pastāstīja, ka sācis pamazām deponēt savus pierakstus un citu literatūru Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Pasākums notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu LGB projektam Latviešu oriģinālliteratūras lasījumi Limbažu Galvenajā bibliotēkā: 100 g latviešu oriģinālliteratūras Limbažu novadam. Janvāra nogalē paredzēta tikšanās ar dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti.

Ilvas BIRZKOPES

teksts un foto

Foto: Knuta Skujenieka kādreizējā skolasbiedre, tagadējā limbažniece Inta Groskaufmane viesim pasniedza viņai savulaik rakstīta paša autora veltījuma dzejoļa kopiju