Aptaujas
šodien 06.02.2012
vārda dienas svin
Dace, Dārta, Dora
(04.06.2010)
Latviešu literatūrā pietrūkst šokētāju, domā rakstnieks Guntis Berelis
Maija izskaņā noslēdzās Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) šīssezonas pasākumu cikls Mūsu viesis, kas gandrīz gadu noritēja projektāLatviešu oriģinālliteratūras lasījumi Limbažu Galvenajā bibliotēkā: 100 g latviešu oriģinālliteratūras Limbažu novadam sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF). Šoreiz uz tikšanos ar interesentiem bija ieradies rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.
Pasākuma pirmajā daļā viesis atklāja savu skatījumu uz situāciju latviešu literatūrā patlaban. Viņš neslēpa, ka tās attīstībā vērojama dīkstāve: - Mūsu rakstniecībā acīmredzamas pārmaiņas, kas spēj lasītāju pārsteigt un pat šokēt, notiek cikliski - vidēji ik pēc 25 - 30 gadiem. Pārējā laikā, protams, arī iznāk jauni darbi, taču tie nekādu īpašu iespaidu neatstāj. Šobrīd ir tieši šāds posms. G. Berelis paskaidroja, ka īsti nejūt jaunās paaudzes autoru ienākšanu literatūrā ar oriģinālām idejām, kas ļautu domāt par potenciālas klasikas rašanos. Bieži vien viņi pat nesaprot, uz ko savā daiļradē vēlas virzīties. Grāmatas iznāk smieklīgā tirāžā, to cena neatbilst iedzīvotāju zemajai pirktspējai. Arī emigrācijas vilnis atrauj daļu lasītāju. Tāpat ekonomiskās krīzes apstākļos nav pietiekams VKKF atbalsts, lai aktīvāk laistu klajā jaunas grāmatas, tāpēc ir izdevniecības, kam palīdz, piemēram, Ziemeļvalstu partneri. Runājot par literatūrkritikas nozari, G. Berelis minēja, ka Latvijā trūkst mācību iestāžu, kas padziļināti pievērstos šai zinātnei.
Klātesošie izvaicāja G. Bereli gan par to, kā viņš pats sāka rakstīt, gan kā pievērsās latviešu literatūras izpētei. Viesis atklāja, ka agrā padsmitnieka vecumā uzrakstījis stāstu par indiāņpuiku piedzīvojumiem. Skolas laikā no latviešu literatūras turējies pa gabalu, gribējis pat kļūt par astronomu. Kad vairāk apgrozījies jauno literātu sabiedrībā, pamazām šī joma kļuvusi tuvāka. G. Berelis bija vienisprātis ar sanākušajiem skolotājiem, ka arī mūsdienu jauniešiem latviešu autoru darbi sevišķi neiet pie sirds. Taujāts par plāniem savā daiļradē, rakstnieks nevēlējās neko atklāt, taču ieceres viņam esot.
G. Berelis limbažniekus iepazīstināja ar informāciju tehnoloģiju brīnumu - e-lasītāju jeb elektroniska formāta ierīci, kas radniecīga datoram, bet tās ekrāns nenogurdina acis. Ar īpašu programmatūru tajā iespējams ielādēt un lasīt grāmatas. Arī viņš pats šādu ierīci izmanto, taču vienlaikus neatsakās no lasāmvielas tradicionālā formātā. - Nedomāju, ka e-lasītājs izkonkurēs taustāma papīra grāmatas. Vismaz pagaidām tikai neliels interesentu loks izmanto šo pakalpojumu, jo tas ir arī salīdzinoši dārgs prieks. Turklāt vienmēr būs cilvēki, kuri labprātāk gribēs turēt rokās parastu grāmatu, - pārliecināts G. Berelis. Viņam piebalsoja arī klātesošie. Rakstnieks nedaudz pastāstīja par e-bibliotēku, kas Latvijā sāka darboties pērn rudenī. Tajā interesenti var lasīt grāmatas (ne tikai), bet nevar tās lejupielādēt savā datorā. Nākotnē šajā e-vietnē iecerēts izveidot literātu sociālo tīklu, kurā katram autoram būs atvēlēts savs stūrītis, tostarp varēs komunicēt ar savas daiļrades cienītājiem.
LGB Klientu apkalpošanas centra vadītāja Broņislava Sauka pateicās cikla Mūsu viesis pasākumu organizatorei Zeltītei Millerei par ieguldīto darbu, rīkojot tikšanās ar literātiem. Rudenī šo tradīciju iecerēts turpināt, aicinot ciemos jaunos rakstniekus un dzejniekus - ļoti iespējams, divatā, un veidojot viņu un auditorijas aktīvas diskusijas. Vai tas viss izdosies, atkarīgs no VKKF atbalsta projektam, kas jau iesniegts izvērtēšanai.
Ilvas BIRZKOPES
teksts un foto
Foto: Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis klātesošajiem palīdz iepazīt jauno tehnoloģiju produktu - e-lasītāju
132
4003
4003
mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’
pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’
2009