Aptaujas
šodien 06.02.2012
vārda dienas svin
Dace, Dārta, Dora
(27.04.2010)
Sava Gaismas pils Rīgā un Limbažos nav tikai sapnis
Visā Latvijā šī ir Bibliotēku nedēļa, kuras laikā notiek daudz un dažādu informatīvi izglītojošu pasākumu. Viens no tādiem otrdien bija arī Limbažos, kad iedzīvotāji tika iepazīstināti ar jaunajiem bibliotēku projektiem Latvijā un Limbažos.
Sanākušos uzrunāja Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Didzis Zemmers: - Domājot par šiem bibliotēku projektiem, prātā aizķērās skaitlis trīs. Ir „Trešais tēva dēls”, šodienas tikšanās saistīta ar trīs bibliotēku darbību, kā arī iecerētās Limbažu „Gaismas pils” būvniecības izmaksas varētu būt trīs miljoni latu. Neraugoties uz šābrīža ekonomisko situāciju, jāmeklē veids, kā praktiski īstenot sapni par savu bibliotēku. Tā varētu kļūt par simbolisku gaismas satelītu galvaspilsētā topošajai Nacionālajai bibliotēkai.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe klātesošos iepazīstināja ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb jaunās Gaismas pils būvniecību Daugavas kreisajā krastā. Jāpiebilst, ka šīs grandiozās ēkas celtniecība, ņemot vērā mūsdienu iespējas un vajadzības, jau rit savu gaitu. Plānots, ka bibliotēka darbību varētu sākt pēc dažiem gadiem - vēlākais, 2014., kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. J. Dripe uzsvēra jaunās LNB ēkas izvietojumu īpašā vēsturiski aizsargājamā teritorijā. Turpat netālu potenciāli varētu atrasties gan Akustiskā koncertzāle, gan Modernās mākslas muzejs.
LNB direktors Andris Vilks pastāstīja par Rīgas jaunās Gaismas pils projektu UNESCO rezolūcijas kontekstā. Bibliotēkas celtniecībai saņemts šīs starptautiskās organizācijas atbalsts (gan arhitektūras jautājumos, gan funkcionalitātes ziņā), tādējādi atzīta topošās iestādes kultūrvēsturiskā vērtība. A. Vilks ir pārliecināts, ka LNB projekts ir spilgts apliecinājums bibliotēku attīstībai visā Latvijā, vienots formā un saturā. - Liels ieguvums ir arī tas, ka ceļā uz „Gaismas pili” ir iespēja īstenot vēl citas ieceres - izveidot repozitāriju jeb patstāvīgu grāmatu krātuvi, kā arī turpināt darbu pie Valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmas - Gaismas tīkla - attīstības. Tādēļ varējām publiskajās bibliotēkās visā Latvijā nodrošināt datorus ar interneta pieslēgumu, sadarbība šajā jomā turpinās ar Geitsu fondu, - sacīja LNB direktors. Viņš piebilda, ka ļoti svarīgs ir arī katras pašvaldības atbalsts, domājot par savas teritorijas bibliotēku uzlabojumiem iedzīvotāju ērtībām.
Labs piemērs veiksmīgai reģionālas mūsdienu Gaismas pils funkcionēšanai ir Valmieras integrētā bibliotēka, kurā apvienota Vidzemes Augstskolas un pilsētas lasītava. Valmieras bibliotēkas pārstāve Olga Kronberga dalījās pieredzē, kas mainījies, kopš izdevies tikt pie jauna nama. Viens no galvenajiem ieguvumiem esot visu vecuma grupu interešu apmierināšana, jo zem viena jumta atrodas gan nodaļa bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. - Paši jaunākie bibliotēkas apmeklētāji, studenti un seniori cits citu netraucē, jo katrs šeit var atrast to, kas interesē tieši viņu. Šāds darbības modelis lieliski apliecina to, ka mūsdienīga bibliotēka ir vērsta uz sabiedrības integrāciju, arī paaudžu pieredzes apmaiņu, - paskaidroja O. Kronberga. Plašās telpas ļauj brīvi pārvietoties gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem, varēts arī ērti un pārskatāmi izvietot lasītājiem domāto literatūru, datorus ar interneta pieslēgumu. Ir kur rīkot dažādus tematiskus pasākumus. Viešņa uzsvēra, ka ļoti svarīgs priekšnoteikums jaunu klientu piesaistē un esošo noturēšanā ir arī apkalpojošā personāla attieksme un ieinteresētība apmeklētāju vajadzībās.
Limbažu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja iepazīstināja ar jaunās bibliotēkas būvniecības ieceri pilsētā. Viņu papildināja Barbara Bula (Arhitektūras un interjera studija „Staņeviča & Bula”), stāstot par Limbažu Gaismas pils arhitektonisko risinājumu. Savukārt Normunds Lukša (NK Konsultāciju birojs) vēstīja par finanšu un ekonomisko pamatojumu bibliotēkas celtniecībai. Jāatgādina, ka martā jau notika plašāka šī projekta, kā arī sporta un veselības kompleksa būvniecības prezentācija, par ko rakstījām arī Auseklī.
- Limbažu Galvenās reģionālās bibliotēkas projekts kā sapnis man nav licies ne mirkli, jo Latvijā līdz šim daudzviet veiksmīgi īstenotas šādas ieceres. Lai tas izdotos, protams, svarīga arī pašvaldības politiskā griba un intereses. Domāju, visiem skaidrs, ka iedzīvotājiem ir vajadzīga vieta, kur saņemt bibliotekāros pakalpojumus atbilstošos, mūsdienīgos apstākļos, - teic Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa. Viņasprāt, pēdējos 10 gados no valsts budžeta un Geitsu fonda bibliotēkās ieguldītie resursi pierādījuši, ka tās tādēļ varējušas strauji attīstīties un kļūt vēl pieejamākas apmeklētājiem. Ja viss izdosies, kā cerēts, jaunā bibliotēka Limbažos durvis varētu vērt 2016. gadā.
Uz šo tikšanos bija atnākuši arī daži Limbažu 3. vidusskolas 8. un 11. klašu audzēkņi kopā ar skolotāju Ievu Leimani. Uzrunātā vienpadsmitklasniece Karīna Hirte atzina, ka ļoti gaida, kad pilsētā būs jauna un plaša bibliotēka. - Tā ar savu piedāvājumu noteikti piesaistīs daudzus jauniešus un pieaugušos. Prieks, ka šādi projekti top ne tikai Rīgā, bet arī pie mums. Šī iecere man liekas ļoti reāla, jo mūsdienās viss ir iespējams, - uzskata Karīna.
Ilvas BIRZKOPES
teksts un foto
Foto: Limbažu Galvenās reģionālās bibliotēkas būvniecības projektā iesaistītās personas un pārējie interesenti nopēta vietu, kur reiz cer ieraudzīt slejamies Limbažu bibliotēkas jauno ēku
131
3877
3877
mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’
pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’
2009