|
|
|
|
|
Aptaujas šodien 06.02.2012 vārda dienas svin Dace, Dārta, Dora |
(02.12.2009)
Z. Skujiņu un A. Mellupi ar Limbažiem saista daudz jauku atmiņu
Ceturtdien Teātra mājā Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) rīkotajā pasākumu ciklā Mūsu viesis bija ieradušies divi ciemiņi – rakstnieks Zigmunds Skujiņš un grāmatu apgāda Likteņstāsti vadītāja Anita Mellupe. Viņiem Limbaži nav sveši, jo te būts arī iepriekš. Savulaik Z. Skujiņš itin bieži uzturējies Limbažu tuvumā, kad atpūties pie drauga Nabē. A. Mellupi labi zina gan Limbažu 3., gan vakarskolā, viņa ir draugos ar kora Doma vadītāju Māru Skridi, mūsu bijušo kultūras eksperti Taisu Arumu, helmietēm. – Paldies limbažniekiem par šo uzaicinājumu! To saņemot, nopriecājos, ka atkal būs iespēja mērot piepildītu ceļu divatā ar Zigmundu Skujiņu, jo ikdienā viņš vairāk sēž savā „cellē” un raksta, - ievadā sacīja A. Mellupe, piebilstot, ka šurpbraucot iegriezušies Igates pilī, kur ļoti laipni uzņemti tāpat kā šeit. Abi nereti dodas pie lasītājiem kopā, jo viņiem izveidojusies cieša sadarbība - apgāds Likteņstāsti savos izdevumos iekļāvis gan rakstnieka dzīvesstāstu, gan viņa trāpīgos atzinumus par vienu vai otru grāmatu.
- Latvieši ir cilvēki, kuriem jānāk kopā un jārunā, jo tas stiprina. Ja neturēsimies cits pie cita, būsim kā žagari, ko salauž pa vienam, - secina A. Mellupe. Viņa kopā ar LGB pasākumu organizatori Zeltīti Milleri rūpējās par pasākuma gaitu, uzdodot Z. Skujiņam dažādus jautājumus. Rakstnieks runāja ne tik daudz par radošo biogrāfiju, kā atcerējās vairākus spilgtus momentus no savas pagātnes. Daudzi no tiem ievijušies arī viņa literārajos darbos. Autors atzīst, ka visos laikos tie izpelnījušies pretrunīgus vērtējumus, un tas ir rādītājs, ka viņa rakstīto cilvēki lasīja un lasa joprojām. Jāpiemin, ka Z. Skujiņa darbi tulkoti apmēram 15 valodās. Pats autors par savas dzīves nozīmīgāko laiku uzskata pagājušā gadsimta 70. - 90. gadus. Tas bija viņa daiļrades aktīvākais periods, kas nesa līdzi biežu atrašanos sabiedrības uzmanības centrā. Tagad rakstnieku ne visur aicina, tāpat viņš pats ne visur vēlas doties. – Ar jauno paaudzi man ir samērā maz, par ko runāt – viņiem tomēr vairāk citas intereses, - neslēpj Z. Skujiņš.
Dialogs ar publiku ik pa brīdim aizvirzījās līdz pašreizējai situācijai valstī un pasaulē kopumā. Z. Skujiņš par to gan izteicās visai lakoniski, sakot, ka tauta šos procesus sevišķi ietekmēt nevar, turklāt daudzām lietām ir sava kārtība, kas pastāv neatkarīgi no mūsu gribas. – Mēs katrs esam tik gudri, cik tādiem lemts būt. Lai kaut kam dzīvē nopietni nodotos, vajadzīga noteikta talanta sēkla, - runājot par aicinājumu rakstīt, uzsvēra autors. Daudzi apbrīno ne tikai Z. Skujiņa radošā mūža augļus, bet arī spēju 83 gadu vecumā pārliecinoši uzstāties auditorijas priekšā, turklāt aizvien saglabājot sevī humora dzirksti. Limbažniece Ivonna Jefimovanākusi uz šo tikšanos, jo iepazinusi rakstnieka darbus vidusskolā un no tā laika ieinteresējusies par tiem. Tāpat viņu saistot Z. Skujiņa spilgtie aforismi. – Ļoti patīkami, ka cilvēks tik cienījamā vecumā vēl prot skaisti stāstīt. Esmu sajūsmināta, ka bija iespēja to dzirdēt, - pēc pasākuma atzina RegīnaRukute, arī no Limbažiem.
Z. Skujiņš ciemos nebija atbraucis tukšām rokām – viņš LGB uzdāvināja visus 8 līdz šim iznākušos savu kopoto rakstu sējumus, kas ir nozīmīgs devums latviešu rakstniecības vēsturē. Tas būs lielisks papildinājums bibliotēkas krājumā jau esošajiem autora darbiem. Patlaban tapšanas procesā ir 9. sējums, kurā tiks iekļauts romāns Siržu zagļa uznāciens. Pārskatot Z. Skujiņa biogrāfiju, Z. Millere ievērojusi faktu, ka rakstnieks kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu 1975. gadā Umurgas kapos bez atļaujas uzstādījis piemiņas akmeni latviešu stāsta pamatlicējam un Dziesmu svētku tradīcijas iedibinātājam Jurim Neikenam. Z. Skujiņš atcerējās, ka toreiz šādi rīkojušies, jo uz vecās piemiņas plāksnes bijis vien necils uzraksts vācu valodā.
Bet A. Mellupe, būdama siguldiete, patlaban gatavo dokumentālu izdevumu par savas pilsētas uzņēmīgajiem cilvēkiem. Interesentiem todien bija iespēja arī iegādāties apgāda Likteņstāsti izdotās grāmatas. Pasākums notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu LGB projektam Latviešu oriģinālliteratūras lasījumi Limbažu Galvenajā bibliotēkā: 100 g latviešu oriģinālliteratūras Limbažu novadam.
Ilvas BIRZKOPES
teksts un foto
Foto: Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa (no kreisās) un pasākumu organizatore Zeltīte Millere sirsnīgi pateicas abiem viesiem par kopābūšanu ar klausītājiem
|
|
|
131
3932 |
mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’ pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’ 2009 |
|