Baumaņu Kārļa biogrāfija

Baumaņu Kārlis
1835 - 1905

Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa mūža devums ir arīdzan līdzdalība latviešu tautas nacionālās pašapziņas vairošanā, aktīva rosīšanās tā laika sabiedriskajā un kultūras dzīvē, līdzdarbība jaunlatviešu kustībā, pirmo Dziesmu svētku organizēšanā un pirmo latviešu oriģināldziesmu sacerēšanā.

Baumaņu Kārļa mūža lielākā daļa saistīta ar Limbažu novadu - gan bērnības un skolas gadi un pirmā darba vieta, gan mūža nogale.

Baumaņu Kārlis dzimis 1835.g. 11.maijā Viļķenes pag. Indriķu pusmuižā Jākoba Baumaņa un Annes Baumanes daudzbērnu ģimenē kā sestais bērns.

1837.g. 27.septembrī Baumaņu ģimene pārceļas uz Limbažu pilsmuižas Lemšukalna mājām.

Baumaņu Kārlis mācījies Limbažu draudzes skolā, Limbažu elementārskolā, Limbažu apriņķa skolā. 1853.g. 7.maijā iesvētīts Umurgas draudzē.

1853. – 1856.g.mācījās Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

1856. – 1858.g. strādāja par mājskolotāju Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkasa ģimenē.

1858.g. dodas uz Pēterburgu.

Līdz 1860.g. audzinātājs Sv.Annas skolā, mājskolotājs N.Rebindera ģimenē.

1860. – 1881.g. vācu valodas pasniedzējs Reformātu skolā. 1862. – 1865.g. Pēterburgas latviešu Lasāmās biedrības biedrs, “Pēterburgas Avīžu” līdzstrādnieks.

1870.g. vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

1870. – 1873.g. Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs un dziedāšanas komisijas loceklis.

1873.g. Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas: “Tēvijas dziesma”, “Daugavas zvejnieku dziesma”, “Dievs, svētī Latviju!”, kuras ir arī pašas pirmās latviešu oriģināldziesmas.

1873.g. Pēterburgā laida klajā notis “Latvju tautas dziesmu liktens”, publicēts dziesmu krājums “Austra”. Izdots dziesmu krājums “Līgo”, kuru konfiscē un Daugavmalā sadedzina. 30.oktobrī “Baltijas vēstnesī” publicēta Baumaņu Kārļa recenzija par Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” III daļu, kas izraisa asu polemiku vesela gada garumā.

1875. – 1878.g. almanahu “Dunduri” līdzstrādnieks un faktiskais izdevējs.

1878.g. par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni (1873.g. saņēmis Sv. Annas ordeni).

1880.g. Otro Dziesmu svētku repertuārā uzņemtas dziesmas: “Trimpula”, “Latviski lai atskan dziesmas” un “Mūsu Tēvs debesīs”.

1881.g. rudenī atbrīvots no darba Pēterburgā.

1882.g. pārceļas uz dzīvi Limbažos.

1885. – 1904.g. piedalās Limbažu Saviesīgās biedrības dzīvē. Vada jautājumu un atbilžu vakarus, izdod “Īsto Baltijas kalendāru”.

1888.g. Trešajos Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo ”Dievs, svētī Latviju!”.

Baumaņu Kārlis miris 1905.g. 10.janvārī Limbažos, apbedīts Limbažu kapos, kur 1920.g. 10.oktobrī tika uzstādīts Gustava Šķiltera veidotais piemineklis.

1988.g.17.septembrī atklāj pieminekli Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā Viļķenes pagasta “Indriķos” (aut. V.Titāns), bet 1998.g. - Limbažos (tēln. J.un Z.Rapas)

1918.gada 18.novembrī Latvijas valsts proklamēšanas aktā dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” piešķīra valsts himnas statusu.

Lit. pseidonīms Azo.