Izdevēju biogrāfijas

Mārtiņš Elksne

No 1868.gada līdz 1905. gadam Liepupē nelielas grāmatiņas gan garīga, gan laicīga satura laiž klajā Mārtiņš Elksne. Tās visbiežāk ir dzejiskā valodā, sarakstītas precību un citu viesību vajadzībām, arī dažādi padomi. Apzināti ir 12 izdevumi.

 

 

Izdevumi

 

 

Jānis Meļķīss

 

Izdevējs Jānis Meļķīss savu darbību sāka 1878. gadā. Domājams, ka vispirms Limbažos
iekārtojis sietuvi, vēlāk tipogrāfiju, bet 1885. gadā atvēra grāmatu veikalu. Meļķīsa
grāmatu drukātava atradās pilsētas namā pie tirgus laukuma.

Meļķīsa spiestuve strādāja četrās valodās: latviešu, krievu, vācu un igauņu. Drukas
darbu piedāvājums bija plašs ar konkrētu adresāciju tirgotājiem, aptiekām, pagastu valdēm,
muižām un grāmatu tirgotājiem. Grāmatu sietuve piedāvāja izgatavot no visgreznākajiem
sējumiem līdz vienkāršai brošūrai. Meļķīsa izdevumos parādās krāsainas ilustrācijas.
Kopumā ir apzināti 2 nosaukumu periodiskie izdevumi un 31 Meļķīsa izdotā grāmata, kas
iznāca no 1881. – 1912. gadam.

Meļķīss iespieda lugas, dzejoļus, stāstu tulkojumus, reliģiska satura rakstus, vēsturiskus
aprakstus. Izdevumā “Īstais Baltijas kalendārs 1890.gadam” ir ievietoti vairāki Baumaņu
Kārļa raksti. Jāni Meļķīsu un Baumaņu Kārli vienoja sadarbība Limbažu saviesīgajā biedrībā.
Meļķīss 1884.gadā ir parakstījis Limbažu saviesīgās biedrības statūtus.

Meļķīss mudināja sadarboties vietējos literātus grāmatu izdošanā. Viņa autori ir Aijažu
skolotājs K.Balodis, Lēdurgas skolotājs J.Vīstucs, Ozolu pagasta skolotājs J.Buiva.
Autoru vidū ir arī vēlāk plašāk pazīstamie Vilis Plūdonis, Kārlis Brīvnieks un
Augusts Melnalksnis.

Ādolfs Alunāns izdevēja 25 gadu darbības jubilejā Jānim Meļķīsim veltījis
“Laimes vēlējumu”:

Jā, laimīgs tu bez šaubām, krietnais tautieti,
Kas 25 gadus gādāji,
Lai Gūtenberga melnā māksla svētību
Un gaismu dažā tumšā kaktā atnestu.

Tā bija druva, neapkopta pilnīgi,
Ko tu kā pirmais celma lauzējs strādāji
Un cik nu ļaunie apstākļi to pieļāva
No tavas sēklas zelta graudi izauga.
   

Avots: Pirmais Burts:
[Izdevēja 25 gadu darbības jubilejai par piemiņu]: Lit.krāj./ sakop. Melnais Alksnis.- Limbažos: J.Meļķīss.-1903.-154 lpp.

1909. gadā J.Meļķīss pārcēlās uz Rīgu, kur turpināja grāmatu izdošanu.

 

Izdevumi

 

 

Kārlis Paucītis
(1866 – 1919)

 

1901.gadā Vidzemes gubernators izdod atļauju zemniekam Kārlim Paucītim Limbažos Munca namā
atvērt drukātavu un pārdotavu. K.Paucītim ir 35 gadi, kad viņš uzsāk aktīvi darboties
gan kā izdevējs, gan redaktors, gan iespiedējs.

 

Apzinātas 25 grāmatas un 3 nosaukumu periodiskie izdevumi.
K.Paucītis izdeva sēriju “Bērnu atpūtas brīžiem”, Gobas – Alojieša ābeci “Pirmie soļi”
ar krāsainām ilustrācijām, reliģiska satura dzeju un rakstus, praktisku padomu grāmatas,
stāstus.
Kārlis Paucītis tika nošauts 1919.gadā Valmierā, kur arī tika apglabāts. 

 

Izdevumi
Elektroniskais resurss: Grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam. Biogrāfijas

 

 

Pēteris Stumps
(1882 – 1919)

 

 

Pēteris Stumps aktīvu izdevējdarbību sāka 1910.gadā. Pirms tam darbojās kā kolportieris,
izplatīdams progresīvas  grāmatas. Kara gados Stumps savu apgādniecību nostādīja uz diezgan
plašiem pamatiem, iegūdams izdevēja tiesības uz labāko latviešu rakstnieku darbiem.

Stumpam piederēja tipogrāfija un veikals. Viņa avīzes “Auseklis” redakcija atradās
Limbažu saviesīgās  biedrības namā. Stumps iespieda daiļdarbus, mācību grāmatas, dažādu
uzziņu literatūru, kā arī mākslai, reliģijai un zinātnei veltītas grāmatas.

Vērtīgas ir P.Stumpa izdotās grāmatu sērijas “Cittautu
literatūra”, “Bērnu un jaunības oriģinālliteratūra”, krājumi “Bura”, “Graudi”.

Literārais krājums “Viesulī” iznāca kā ikgadējs jauno autoru darbu sakopojums. Grāmatām
vākus un vinjetes zīmējuši Indriķis Zeberiņš un Eduards Brencēns.

Apzinātas 21 P.Stumpa izdotas grāmatas un periodiskais  izdevums “Auseklis”, kam iznāca
pielikumi.

Pēteris Stumps savas dzīves laikā tika vajāts gan no cariskā režīma, gan Limbažu pilsētas
tēviem un apriņķa valdības. Cenzori četras reizes administratīvi sodījuši par brīvdomīgiem
rakstiem. Lielinieku vara apturēja P.Stumpa darbību, nacionalizēdama viņa tipogrāfiju un
veikalu, bet pašu 1919.gadā nošaujot.

 

 

Izdevumi

 

 

Līze Paucīte
(1870 – 1975)

 

Kārļa Paucīša uzņēmumu turpināja vadīt viņa atraitne Līze  Paucīte.

Viņa drukāja kalendārus, laikrakstus, arī “Limbažu Vēstnesi”, reliģiska satura grāmatas.

 

Izdevumi

 

Jūlijs Paucītis
(1901 -1965)

 

 

1930. gadā Kārļa Paucīša, vēlāk Līzes Paucītes tipogrāfija pārgāja dēla
Jūlija Paucīša īpašumā.

 

 

J.Paucītis dzimis 1901. gada 12. februārī Dikļos, tajā pašā gadā, kad tēvs ieguva atļauju
atvērt tipogrāfiju un veikalu. J.Paucītis izdeva 23 grāmatas, taču tikai divās viņš ir
norādīts kā izdevējs. Līdz pat 1944. gadam tika saglabāts Kārļa Paucīša spiestuves vārds.

J. Paucīša vērtīgi izdevumi ir sērija “Mazais grāmatnieks” un virkne iespieddarbu, kuru
izdevēji ir Umurgas mācītājs Gustavs Šaurums, Limbažu saviesīgā biedrība.

J.Paucītis iespieda vairākus periodiskus izdevumus, starp tiem arī “Limbažu Vēstnesi”.

Četrdesmito gadu sākumā pie J.Paucīša trīs izdevumus iespieda  Latvijā pazīstamais apgāds
“Zelta Ābele”.

1944. gadā Jūlijs Paucītis emigrēja. Viņš darbojās kā Vašingtonas un apkārtnes
ev. luteriskās draudzes kasieris.

Miris 1965. gada 24.septembrī Merilendē, ASV. 

 

Izdevumi