Novada periodika

Limbažu novada periodika

Viens no vecākajiem laikrakstiem latviešu valodā „Vidzemes Latviešu Avīzes” no pirmsākumiem
1824. gadā līdz 1854. gadam iznāca Limbažos, bet vēlāk Valmierā.
Jānis Meļķīss izdeva pirmo Limbažu laikrakstu „Limbažu Sludinātājs” (1886.-1887.), kas iznāca latviešu un vācu valodā reizi nedēļā. Viņš bija arī nākošā laikraksta „Limbažu Ziņotājs” (1902.-1905.) redaktors un izdevējs. Avīze saturēja sludinājumus un iznāca latviešu, krievu un vācu valodā. Avīzei bija 2 – 6 lpp., iznāca neregulāri: 15 – 84 numuri gadā. Tās pasūtīšana maksāja 75 kapeikas limbažniekiem, bet 125 kapeikas pārējiem. Avīze iznāca sestdienās.

Kārlis Paucītis periodikas izdošanu sāka ar „Limbažu Ziņām” (1908.-1909.).
Tajā bija krietni daudz sludinājumu un reklāmu,  mazāk informatīvu rakstu.
Regulāri tika publicētas Limbažu novada draudžu metrikas. Vietumis atrodama arī kāda ziņa krievu un vācu valodā. Avīze iznāca sestdienās un gadā maksājusi 1 rublis 30 kapeikas, bet par piegādi bijis jāmaksā vēl 50 kapeikas.
1909. gada 1. numurā tika publicēts raksts „Francija” par slepenpolicistu Asejevu. Tas izsauca varas iestāžu neapmierinātību un redaktors tika sodīts ar 50 rubļiem vai divām nedēļām cietumā.
Drīz avīzes nosaukums tiek mainīts uz „Vienības Vēstnesi” (1909.-1914.).
Tas ir „garīgs nedēļas laikraksts. Strādā noteikti kristīgā garā. Ievēlams katram, kas grib nošķirties vienīgi priekš Dieva”. Avīzē blakus reklāmām stabilu vietu ieņem reliģiski apcerējumi.
No 1911. gada „Vienības Vēstnesi” palīdz izdot Latviešu kristīgā savienība un Zilā krusta biedrība. No „LimbažuZiņām” tiek pārņemta tradīcija publicēt metriku ziņas un nedaudz aktuālu informāciju. Avīze iznāca piektdienās. Tās abonēšanas maksa – 1 rublis 30 kapeikas, bet piegādes maksa - 70 kapeikas. Avīzes izdošana apsīka līdzekļu trūkuma dēļ.
No 1911. līdz 1914. gadam iznāca pielikums „Bērnu Draugs”, kas vēlāk kļuva par patstāvīgu reliģisku žurnālu. Tomēr tas iznāca neregulāri.

Savukārt ar Pētera Stumpa vārdu no 1910.-1917. gadam saistīts laikraksts „Auseklis”, kas sākumā iznāca reizi nedēļā, īslaicīgi – četras (43.-57. nr.), bet vēlāk – 2 reizes nedēļā. Kara gados iznāca neregulāri. Tas bija pirmais Limbažu novada sabiedriski politiskais laikraksts ar progresīvi demokrātisku ievirzi.
„Auseklī” strādāja tuvākās apkārtnes progresīvie rakstnieki un sabiedriskie darbinieki.
Par vairākiem rakstiem redaktoram P.Stumpam 4 reizes tika uzlikts administratīvais sods.
Izdevniecība atradās Limbažos, Saviesīgās biedrības namā. Paraugnumurs iznāca 1910. gada 31. decembrī.
„Ausekļa” pielikumi bija „Feļetona Pielikums” (1911.-1912.), „Literārais Pielikums” (1913.-1914.) un „Ekstrā telegrammas no Pēterburgas Telegrāfa aģentūras” (1914.-1915.), kas iznāca pat 2 līdz 3 reizes dienā. Telegrammām bija milzīga nozīme kara apstākļos, kad nebija ne radio, ne televīzijas. Pavisam iznāca 272 numuri.
”Ausekļa” numura cena bija 4 kapeikas, abonēšanas maksa – 2 rubļi gadā.

1917. gadā Valmierā P.Lauberts sāk izdot politisku un literāru žurnālu „Atjaunotā Latvija”. Pēc neilga laika redakcija izdevējdarbību pārceļ uz Limbažiem, un sākot ar 10. numuru, žurnālu drukā Paucīša spiestuvē. Žurnālā centrālo vietu ieņem paša redaktora garstāsts „Jaunas reformācijas priekšvakarā”. Ir arī cita daiļliteratūra, dažu grāmatu apskati, ziņas un Bībeles studijas. Izdevuma tirāža bija 1250 eksemplāri. Tā kā 1917. gada numuros visu materiālu ievietot neizdodas, 1918. gadā iznāca vēl divi papildnumuri.

1928. – 1932. gadā un 1935. - 1940. gadā iznāca sabiedriski politisks un saimniecisks nedēļas laikraksts „Limbažu Vēstnesis”. Līdz 1932. gadam to izdeva izdevēju apvienība, bet līdz 1940. gadam – Limbažu Saviesīgā biedrība, 1940. gadā – atkal izdevēju apvienība.
Redaktori: 1929.-1932. gadam – V.Dambītis, 1935.-1940. gadam – M.Francis.
Avīzes tirāža bija 500 – 4000 eksemplāru. Laikraksts tika iespiests J. Paucīša spiestuvē.
Lauku laikraksti, arī „Limbažu Vēstnesis” no 1934. līdz 1940. gadam saņēma Latvijas Telegrāfa Aģentūras pielikumu uz 2 lapām par notikumiem republikā.