Par izdevējdarbību

Limbažu novada izdevējdarbības ieguldījums latviešu grāmatniecības attīstībā ir neliels, bet nozīmīgs kā vietējās sabiedrības izglītības, informētības, nacionālās pašapziņas un latviskuma veicinātājs.

18., 19. un 20. gadsimta sākumā izdevēji darbojās uz vācu un krievu cenzūras fona, pie tam bieži nesaprasti un noraidīti arī latviešu zemnieku vidū. Lūk, lauku vides raksturojums P. Stumpa izdotajā Limbažu avīzē “Auseklis” Nr.21 (1912, 26.maijs) : “Arī zemnieku mājās pa visu Āsteri nevarēs sastapt nekādus laikrakstus; kā viens agrs pavasara vēstnesis tik iemaldījies 1 eksemplārs “Ausekļa”. No laikrakstiem vēl daudziem māņticīgas bailes un nesajūt pēc tiem vajadzības. Tanī vietā mums jau no seniem laikiem lielā godā “bezdrāts telefons”. Galvenais laika kavēklis – kāršu spēle uz naudu.”

Kopumā vēl 20. gadsimta sākumā latvieši bija nospiesta koloniāla tauta, kas iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Tikai pamazām skolās lielākas tiesības ieguva latviešu valoda un pilsētu pārvaldes pārgāja latviešu ziņā. Laukos zemniekus stingri kontrolēja vietējie muižnieki, kuri aizliedza abonēt latviešu laikrakstus un cenzēja grāmatas.

No 18. gadsimta beigām līdz 1944. gadam Limbažu novadā darbojušies  aptuveni 26 izdevēji, to skaitā arī organizācijas. Novada izdevēju spiestuvēs un apgādos iznākuši ap 10 nosaukumu periodiskie izdevumi un aptuveni 152 cita veida iespieddarbi.

20. gadsimta sākumā rosīgi darbojās biedrības. Piemēram, Alojā 1919. gadā bija 14 dažādas biedrības. Liela daļa izdeva arī savus kalendārus.

Datu bāze piedāvā unikālu ieskatu 18.-20.gs. Limbažu novada izdevēju darbībā. Kolekcijai kultūrvēsturisku un izzinošu vērtību piešķir personvārdu un vietvārdu rādītāji.