Vidzemes Latviešu Avīzes

1819. gadā tika izdoti Vidzemes zemnieku likumi, kuru 203. paragrāfā teikts: „Vidzemes zemniekiem par labu tādas driķētas nedēļas – grāmatiņas jeb avīzes tiks izdotas, kas tiks sarakstītas latviešu un igauņu valodā, lai zemnieks viegli un bez maksas varētu ziņu dabūt par visām tām lietām, kas viņam iekš savas brīvbūšanas derētu zināt, vai savas mājas, jeb sētas valdīšanas, vai savu tiesaslietu pēc.”

Pirmais latviešu valodā Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts ir “Vidzemes Latviešu Avīzes”. To izdeva Baltijas vācu muižnieki ar Krievijas cara atļauju. Ar gubernatora rīkojumu 1. numurs tika izdots Limbažos 1824. gada 2. februārī. Tajā bija lasāmi pirkšanas un pārdošanas sludinājumi, jautājumu izklāstīšana, kas saistīta ar testamentiem un mantiniekiem, sludinājumi par zagtām un atrastām lietām, pazudušu cilvēku meklēšana, darba piedāvājumi, valsts pārvaldes un tiesas rīkojumi, kas jāzina visiem zemniekiem.

Limbažos avīze iznāca līdz 1854. gadam. No 1855. līdz 1869. (pēc citiem datiem – līdz 1889.) gadam laikraksts iznāca Valmierā , pēc tam avīzi izdeva Rīgā līdz 1889. gadam. Publicēšanas izdevumus sedza Vidzemes Bruņniecības kase. Izdošanas darbu vadīja Rīgas Apriņķa tiesa. Pirmos 46 gadus laikraksts iznāca neregulāri, bet ar 1870. gadu – divas reizes mēnesī.

Limbažu perioda redaktori bija novadā pazīstami muižnieki:

1.    F. Aldebils,

2.    A. Fēgezaks,

3.    E. Tīzenhauzens,

4.    G. Delvigs,

5.    B. Klots,

6.    G.Hīlbigs,

7.    R. Engelharts