Vēsturiskie centieni

Minhauzena muzeja Latvijā veidošanās un vēsturiskās attīstības hronika
 

 

1991.g. 13.aprīlis	Limbažu muzejs pēc stomatoloģijas profesora Gunāra Pakalna (minhauzenoloģijas pētnieks un kolekcionārs) ieteikuma Duntes Krogos iekārto pirmo izstādi Minhauzena atgriešanās Duntē, kas iegūst nebeidzamu apmeklētāju interesi. Izstāde iegūst pastāvīgas ekspozīcijas statusu.
1994.g. 2.februāris	Tieši Sveču dienā Duntes Krogos tiek svinētas brīvkunga Hieronīma Kārļa Fridriha fon Minhauzena un Jakobīnes fon Duntenas atkāzas. Pēc 250 gadiem. Dzīru laikā muzejnieki, G.Pakalns, Limbažu rajona padomes pr-js A.Krāģis, Liepupes pagasta padomes pr-js M.Gulbis, mākslinieks Z.Zuze, Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības viceprezidents I.Puteklis, Duntes mednieki u.c. vienojās, kas šajā ēkā jābūt pastāvīgam Minhauzena muzejam un krodziņam. Limbažu muzejs turpmāk strādā Limbažu pilsētā, Pilsmuižā.
1994.g. 10.februāris	LR Kultūras ministrijai nav būtisku iebildumu un Limbažu rajona TDP valdes sēdē apstiprina nosaukumu Minhauzena muzejs. Tā ir viena no Limbažu muzeja filiālēm. Apmeklētāju skaits 1994.gadā - 2582.
1995.g.	Apmeklētāju skaits - 9426. Tiek meklēti Minhauzena krodziņa nomnieki.
1996.g.	Apmeklētāju skaits - 12 127. Notiek Minhauzena krodziņa izbūves darbi (SIA „Diānas dārzs”).
1997.g. rudens	Atklāj XVIII gs. stilistikā veidotā Minhauzena krodziņa „kalpu galu”. G.Pakalns dāvina Minhauzena muzejam savu Minhauzena fenomenam veltīto kolekciju (vairāk nekā 200 krājuma priekšmetu). Muzeja personālā 3 darbinieces: Līga Zvirbule - muzeja vadītāja, Austra Dektere - muzeja speciāliste (gide), Aija Zaļmeža - apkopēja. Apmeklētāju skaits 1997.gadā - 17 125.
1995. - 1999.g.	Katra novembra pirmajā sestdienā Minhauzena muzejs ar sadarbības partneriem Duntē organizē visu mednieku aizbildņa svētā Huberta medības.
1998.g.	Apmeklētāju skaits - 30 546.
1999.g.	Limbažu muzejs kopā ar filiālēm tiek nominēts Eiropas Muzeju foruma konkursam Eiropas Muzeja gada balva ’99.
1999.g. 19.marts	Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs  J.Bakmanis pieņem lēmumu Minhauzena muzeju nodot Liepupes pagasta pašvaldības pakļautībā. Iegansts - lai atslogotu rajona padomes budžetu.
1999.g. 31.jūlijs	Duntē notiek 1.Vispasaules Meļu salidojums. Apmeklētāju skaits 1999.gadā - 34.059.
2000.g.	Liepupes pagasta pašvaldība izjūt muzeju kā nastu un neveiksmīgi mēģina atrisināt jaunas Minhauzena muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izveides problēmu. Apmeklētāju skaits samazinās līdz  25.864.
2001.g. 1.marts	Ugunsnelaime Minhauzena muzeja ēkā Duntes Krogos. Visi muzeja eksponāti un krājuma priekšmeti izglābti un pārvietoti uz Liepupes pagastmāju, iekārtota neliela izstāde, tiek pieņemtas ekskursantu grupas. Pašvaldība 21.novembrī pieņem lēmumu nodot izdegušo objektu privatizācijai. Apmeklētāju skaits - nenozīmīgs.
2002.g.	Minhauzena muzejs joprojām strādā tam nepiemērotos apstākļos, vāc ziedojumus ēkas atjaunošanai. Pašvaldība 28.jūnijā pieņem lēmumu pagarināt privatizācijas termiņu un prasa par izdegušo objektu Ls 28.580 (tikai latos). Apmeklētāju skaits - 2 992.
2003.g.	Objekta privatizācias termiņš janvārī atkal tiek pagarināts. Konkursā par nodegušās Minhauzena muzeja ēkas privatizāciju uzvar speciāli šim konkursam izveidots SIA „Minhauzens” un ēku nolemj pārdot par Ls 17.695. Tomēr uzvarētājs atsakās no savām tiesībām. Apmeklētāju skaits - 3 120.
2003.g. septembris	Latviešu uzņēmēji Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis iznomā nodegušās Minhauzena muzeja ēkas gruvešus un zemi. Viņi jau ir renovējuši Duntes muižas pārvaldnieka māju un nolemj atdzīvināt muzeja darbību. Tiek veikts remonts Liepupes pagastmājas II stāvā un organizēta ekspozīcijas izveide Limbažu muzeja speciālistu vadībā.
2004.g. 1.aprīlis	SIA „Minhauzena Pasaule” Liepupes pagastmājas II stāvā atklāj Minhauzena muzeja pagaidu ekspozīciju Ceļojums laikā kopā ar Minhauzenu. Jūlijā izdota Minhauzena Pasaules bibliotēkas pirmā grāmata 99 Minhauzena padomi iesācējiem lašu duršanā (M.Mitrēvics, A.Liepiņš), izgatavoti vairāku veidu suvenīri u.c.
2004.g. augusts	Atjaunota saikne ar Minhauzena draugiem Vācijā, iepazīta Bodenverderas Minhauzena muzeja darbība. Minhauzena muzejs pārstāvēts VI Latvijas Mednieku festivālā Minhauzens 2004 Straupē, 6. - 8.aug., 2005.gadā - Dundagā, bet 2006.gadā tas notiks  - Duntē. Minhauzena Pasaules bibliotēka pārstāvēta  7.Rīgas grāmatu svētkos Kongresu namā, 20. - 23.okt.
2004.g.	Apmeklētāju skaits - 10.309.

 

2005.gads - brīvkunga Hieronīma Kārļa Fridriha fon Minhauzena (1720.11.05. - 1797.22.02) 285.jubilejas gads un grāmatas Barona fon Minhauzena brīnišķīgi ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes, par kuriem viņš mēdza stāstīt savu draugu pulkā pie pudeles vīna pirmizdevuma 220.jubilejas gads.
 

     Minhauzena - Raspes - Birgera grāmatiņa iekļauta pasaules klasiskās literatūras zelta fondā, tulkota vairāk nekā 50 tautu valodās un izdevumu skaita ziņā konkurē ar Bībeles izdevumu skaitu. Tā ir nozīmīga Latvijas tautas multikulturālā mantojuma sastāvdaļa un visu atbildību par tā saglabāšanu Latvijā uzņēmusies SIA Minhauzena Pasaule. Tomēr Minhauzena fenomens, vismaz tūrisma attīstības kontekstā, jau kļuvis par daļu no Latvijas tēla un tā neizskaidrojamā popularitāte strauji pieaug arī Krievijā (Maskavā, Pēterburgā, Kaļiņingradā), Vācijā (Bodenverderā, Brēmenē, Berlīnē), Šveicē (Cīrihē), Ukrainā (Odesā), Igaunijā (Tallinā) un daudzviet citur.
     Vēsturiskās hronoloģijas virknē Minhauzena muzejs Latvijā vienmēr paliks kā otrais Minhauzena muzejs pasaulē. Pirmais ir 1937. vai 1939.gadā dibinātais muzejs Bodenverderā (Vācijā), bet trešais - rakstnieka Vladi Nagovas (Vladimirs Nagovicins - Minhauzens)  2003.gada 22.februārī dibinātais Minhauzena muzejs Ziemeļkaukāzā, Elbrusa pakājē (Kabardijas - Balkārijas republika, NVS).
     Vēl pastāv krievu rakstnieka S.Makējeva veidotais Minhauzena virtuālais muzejs internetā, neskaitot viņa ceļojošās izstādes par barona Minhauzena fenomena tēmu u.c.

Minhauzena Pasaules Latvijā un sadarbības partneru veikums izcilā dižimprovizatora barona H.K.F. fon Minhauzena 285.jubilejas gadā:
 

• Atrasta vispiemērotākā vieta pastāvīga Minhauzena muzeja darbības atjaunošanai - Duntes muižas kungu māja, vieta, kur barons pavadījis savas dzīves laimīgākos gadus (1744 - 1750), kopš XVIII gs. maz izmainītā vēsturiskajā vidē, kur saglabājušies slavenie pīļu dīķi, Minhauzena stādītie dižozoli, Minhauzena avotiņš, pasta ceļa Rīga - Tallina fragmenti. Piesaistīti finansu līdzekļi, izstrādāts ēkas atjaunošanas projekts, veikta arheoloģiskā un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, un 11.maijā pabeigta ēkas celtniecība, piemērojot to tieši muzeja specifiskajām vajadzībām (MUZEJS = KULTŪRA + ZINĀTNE + IZGLĪTĪBA + IZKLAIDE). Uzsākta Minhauzena muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izveide. Blakus Valmieras muzejam tas uzskatāms par vienu no pirmajiem atjaunotās Latvijas periodā būvētajiem muzejiem, kas ir reta parādība Latvijas muzeoloģijas vēsturē.
   
• Organizēta Latvijas kausa Minhauzens - 285 izcīņa volejbolā.
   
• Izdots jubilejas kalendārs Minhauzenam - 285.
   
• Minhauzena fenomens popularizēts Starptautiskajā tūrisma gadatirgū Balttour 2005.
   
• Izdots jubilejas pastmarkas bloks, Pirmās dienas zīmogošanas aploksne un pastkartes, sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts.
   
• Pabeigta animācijas filma bērniem Ātrāk, Minhauzen, ātrāk!, sadarbībā ar SIA Animācijas Brigāde.
   
• Notiek tūrisma gidu sagatavošanas process, sadarbībā ar Limbažu Vakara vidusskolu.
   
• Izstrādāts multikulturālā tūrisma maršruts Dzīvosim draudzīgi!, sadarbībā ar Limbažu, Valmieras, Āraišu un Cēsu muzejiem SIF un PHARE programmas Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā projekta ietvaros.
   
• Minhauzena Pasaule iekļāvusies Vidzemes Tūrisma asociācijas darbībā.
   
• Izdota Minhauzena Pasaules bibliotēkas 2.grāmatiņa 111 Minhauzena padomi jaunajiem medniekiem (M.Mitrēvics, A.Liepiņš).
   
• Vairākkārt organizētas tikšanās ar Liepupes pagasta deputātiem un iedzīvotājiem, lai informētu sabiedrību par lielā tūrisma produkta veidošanās procesu Duntē un ar to saistītajām problēmām.
   
• Nākusi klajā barona Minhauzena 285.jubilejai veltīta piemiņas monēta, sadarbībā ar Latvijas Banku, autori - A.Priedīte, J.Strupulis.
   
• Teatralizētie personāži - Minhauzens un Jakobīne - piedalījušies neskaitāmos sarīkojumos.
   
• Sagatavota un tieši 11.maijā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklāta ceļojošā iespieddarbu izstāde Dižimprovizatoram Minhauzenam - 285.
   
• Limbažu televīzijā 11.maijā pirmoreiz Latvijā demonstrēta 1943.gadā Vācijā uzņemtā krāsu megafilma Minhauzens.
   
• Notiek projekta Minhauzena virtuālā pasaule īstenošana, kur plašai sabiedrībai vairākās valodās digitalizētā veidā būtu pieejami Latvijā atrodamie iespieddarbi un informācija par Minhauzena fenomena tēmu, sadarbībā ar Limbažu muzeju, Limbažu Galveno bibliotēku un Latvijas Akadēmisko bibliotēku.
   
• Organizēts Minhauzena stāstu konkurss , sadarbībā ar laikrakstu Auseklis, Limbažu Galveno un Bērnu bibliotēkām, Limbažu 1.vidusskolu un Limbažu muzeju.
   
• Izveidoti un izlieti bronzā Minhauzenu un Duntenu dzimtu senie ģērboņi 56 cm diametrā, autors J.Strupulis.
   
• Turpinās darbs pie Minhauzena Pasaules interneta mājas lapas pilnveidošanas.
   
• Izstrādāts un sācis funkcionēt starptautiskais tūrisma maršruts Minhauzena zeme - nepazīstamā valsts Eiropas centrā (Bodenverdera Vācijā, Pēterburga un Kaļiņingrada Krievijā, Pila Polijā, Skuodas Lietuvā, Rīga, Limbaži, Dunte Latvijā).
   
• Notikusi mērķtiecīga Minhauzena muzeja krājuma komplektēšana, kas ir visu muzeju sekmīgas darbības pamatā.
   

Ar skatu uz nākotni tūrisma infrastruktūras pilnveidošanā iecerēts:
 

• turpināt darbu pie Minhauzena Meža takas izveides,
   
• uzcelt Minhauzena krogu (Ēka kājām gaisā, arhitekts A.Bisenieks),
   
• Minhauzena un Jakobīnes viesnīcas,
   
• Minhauzena pirti un labiekārtot dīķi,
   
• Minhauzena bāku - panorāmas skatu torni ar liftu,
   
• Minhauzena sarīkojumu estrādi,
   
• tūristiem nepieciešamo veikalu,
   
• ierīkot autotransporta, treileru un telšu vietu laukumus.