(dzimis 1952. gada 2. janvārī Salacā) ir biologs un Latvijas politiķis, habilitētais bioloģijas doktors, bijušais Latvijas Ministru prezidents. No 2006. gada novembra līdz 2007. g. septembrim Emsis bija 9. Saeimas priekšsēdētājs.1989. g. kļuva par LPSR Dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieku, vēlāk par priekšsēdētāju. 1990. gadā bija viens no Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem. Bijis LPSR (vēlāk LR) Augstākās Padomes, 6., 8., 9. Saeimas deputāts.V. Birkava kabinetā — Vides aizsardzības valsts ministrs; M. Gaiļa kabinetā — Vides aizsardzības valsts ministrs; A. Šķēles pirmajā kabinetā — Vides valsts ministrs; A. Šķēles otrajā kabinetā — Vides valsts ministrs; G. Krasta kabinetā — Vides valsts ministrs. Līdz 2008. g. februārim bija viens no trim Latvijas Zaļās partijas, kas ir daļa no Zaļo un Zemnieku savienības, vadītājiem.2004. gada 9. martā kļuva par Latvijas Ministru prezidentu, vadot labēji centrisku mazākuma valdību, ko veidoja Zaļo un Zemnieku Savienība, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija. Valdību atbalstīja arī kreisā Tautas Saskaņas partija.2004. gada 28. oktobrī Emša valdība krita, kad Saeima ar 39 balsīm par un 53 - pret noraidīja valdības 2005. gada budžeta projektu. Viņš atstāja savu amatu 2004. gada 2. decembrī, kad viņa vietā stājās Aigars Kalvītis.2006. gada rudenī Emsis no ZZS saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā. 7. novembrī viņš tika ievēlēts Saeimas priekšsēdētāja amatā. 2007. g. martā—septembrī ZZS valdes priekšsēdētājs. 2007. g. 21. septembrī, pēc kriminālprocesa uzsākšanas pret viņu, atkāpās no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolika deputāta mandātu.

 Dzimis 1893.gada 27.decembrī – miris 1990.gada 12.jūlijā, dzīvojis Katvaru pag. "Priežkalnos".

 (1867–1947 apbedīts Staiceles kapos) – ērģelnieks. Iespējams mācījies Vidzemes skolotāju seminārā. Pirms 1906.gada  miertiesas rakstvedis Cēsīs. 1906 ievēlēts par Raunas baznīcas ērģelnieku un ķesteri. Mācījis Raunas draudzes skolā ticības mācību un vācu valodu. 1906–08 gādājis par savam laikam modernu ērģeļu iegādi un iebūvēšanu Raunas baznīcā. 1906–1921 dokumentējis Raunas dzīvi baznīcas konventa protokolos. Kopš 1910 uzņēmies zvaniķa pienākumus. Publicējis grāmatu Raunas draudzes skola, Cēsis, 1910, atkārtots izdevums 1995. Apstākļu spiests, 1921 atteicies no ērģelnieka amata Raunā un 1922 pārcēlies uz Lubānu, kur bijis draudzes ērģelnieks. 1944 bēgļu gaitās nokļuva Rozēnos pie Staiceles.

 Zvērināts advokāts Rīgā IeM juriskonsults. Dzimis Katvaru pagastā 1884.g.7.10. zemnieku ģimenē. MācījiesLimbažu pilsētskolā, Pērnavas ģimnāzijā, Tērbatas Universitātē. Bijis skolotājs, vēlāk ģimnāzijas direktors Limbažos.1932-1934. Latvijas ev.lut.baznīcas virsvaldes viceprezidents, no 1938.g. vicerprezidents, LSK valdes un zvērinātu Advokātu padomes loceklis. Namīpašnieku krājaizdevumu sabiedrības priekšsēdātājs. Rīgas Latviešu Biedrības priekšniecības loceklis un runasvīrs. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 Ārsts, Limbažu pilsētas vecākais, dzimis 1892.g.16.09. Limbažu pagasta Langačos. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis ārsts Vecpiegalgā. Aizsargu ārsts.

Maija Einfelde dzimusi Valmierā 1939. gada 2. janvārī, piecu bērnu ģimenē. Viņas tēvs bijis ērģeļbūvētājs, māte –baznīcas ērģelniece. Kara laikā nomirst tēvs un ģimene pārceļas uz dzīvi Viļķenē. Mācījusies Viļķenes pamatskolā, māte spēlējusi ērģeles Katrīnas baznīcā.
Muzikālo izglītību Maija Einfelde ieguvusi Cēsīs, Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolā un Rīgā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Mācījusies profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kuru absolvējusi 1966. gadā. Kopš 1968. gada M. Einfelde pasniedz kompozīciju un teorētiskos priekšmetus mūzikas vidusskolās (Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, pašreiz – Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā). Kamermūzika un kora mūzika ir Maijas Einfeldes iecienītākie žanri. Viņas darbos daudz saskares ar vēsturiskām un vispārcilvēciskām tēmām, ne mazums autobiogrāfisku motīvu un impulsu. 1997. gadā Maijai Einfeldei piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva. 1999. gadā viņa apbalvota ar LR Kultūras ministrijas prēmiju.
Līdz ar uzvaru starptautiskajā Barlova kompozīcijas konkursā ASV 1997. gadā Maija Einfelde kļuvusi par vienu no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas komponistiem. Komponistes dēls Jānis Einfelds ir rakstnieks. Brālis Jānis Dūrējs muzicē lauku kapelā. IZDOTAS NOTIS – “Ziemas pasaka” čellam un klavierēm, Francijā, izdevniecība “Ledyc”.
 

 Dzimis 1911. 31.VII Valmieras novadā- 1956 II, apbedīts Limbažu pareizticīgo kapos)- literāts. 

  Dzimis 1894.gada 13.septembrī ”Karītēs”, Braslavā. Vecāki bija Ungurmuižas rentnieki, līdz ğimene ienāca Rīgā. Ernests Blanks mācījās Pētera-Pāvila skolā, Čiekurkalnā, Rīgā. Sākot ar 1914. gadu viņš studēja vēsturi un filozofiju Šaņavska universitātē Maskavā kā brīvklausītājs. Darbojās Latviešu Nacionāldemokrātiskās partijas (LNDP) vadībā. Ernests Blanks ir strādājis ļoti daudzās redakcijās. Rakstīja ievadrakstus bez jau minētās ”Dzimtenes Atbalss”, arī ”Letā” un ”Latvī”. Ernests Blanks ir strādājis par redaktoru avīzēm ”Brīvā Latvija” Cēsīs un Valmierā, ”Latvijas Sargs” Rīgā, ”Latvijas Vēstnesis”, “Jaunatnes Dzīve skolā un sētā”, “Rīgas Ziņas”, ”Zemgales Balss”, ”Kurzemes Vārds” Jelgavā, ”Brīvā Tēvija”, ”Svarus” un “Rīgas Telegrammas”. Viņš ir rakstījis latgaliešu ”Dryvā” un ”Jaunajā Vārdā”, ”Baltijas vēstnesī”, ”Latvijas Kareivī”, “Brīvā Zemē”, ”Latvijas Rītā”, ”Burtniekā”, Izglītības ministrijas mēnešrakstā un droši vien arī citur. Ernests Blanks 1945. gadā devās trimdā uz Vāciju. Tur viņš ir rediğējis Viestura rotas žurnālu ”Junda” un rakstus publicējis starp citu arī ”Latvijā”, ”Latvija Amerikā” un ”Daugavas Vanagu mēnešrakstā”. Ernests Blanks ir rakstījis par K. Valdemāru, K. Baronu, J. Alunānu, Ausekli, A. Pumpuru, F. Brīvzemnieku, A. Spāği, J. Māteru, R. Tomsonu, B. Dīriķi, A Vēberu un A. Stērsti. Periodikā raksti par V. Eglīša, H. Eldgasta, J. Janševska, I. Kaijas, R. Klaustiņa, J. Poruka un T. Zeiferta literāriem darbiem. Pseidonīmi: Jaunzems un E. Silzemnieks. Ernests Blanks ir apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928. gadā). Miris trimdā 1972. gada 31. janvārī Palmā, Maljorkas salā, Spānijā.

 Dižkareivis 4. Valmieras kājnieku pulkā.