Bioloģijas doktore, LU vadošā pētniece Dzimusi 1946.g. 7.X Viļķenes pag. “Jaunstrobos” 1955. - 1962.g. Viļķenes astoņgadīgās skolas skolniece.

 ŠZD vecākais inženieris, LU privātais docents, dzimis 1901.g.8.03. Stienē. Veicis zinātniskus pētījumus par Latvijas grants un akmeņu noderību betona celtnēs. Izstrādājis dzelzbetona tiltu projektus- pār Gauju Siguldā, Lielupi pie Jelgavas u.c. Rakstījis žurnālos. Apbalvots ar Atzinības krustu.

 1749-1827.,skolotājs, dzimis Skultes pagastā, dzimtļaužu dēls. Kalps, vēlāk skolotājs, tulkojis dažas baznīcu dziesmas.

 Ceļu būves speciālists,

M. Galeviuss dzimusi ilggadīga Alojas muižas pusgraudnieka Pētera Kalnmača ģimenē, kurā jāaudzina 6 bērni. Trūcīgie materiālie apstākļi spieduši Mariju 8 gadu vecumā palīdzēt ģimenei un pelnīt sev maizi, vasarās ejot ganos, bet vēlāk kalpot pie vietējā ārsta Kiglera par bērnu aukli.
Pamatskolu beigusi pašmācības ceļā ar skolotājas Martas Lūkinas palīdzību. 1918. gadā vācieši arestējuši Marijas tēvu un ievietojuši Rūjienas cietumā. Pēc atbrīvošanas tēvs drīz vien 52 gadu vecumā 1918. gada novembrī miris. Jānis Kalnmačs devies uz Maskavu, bet Marija 1919. gadā dabūjusi kantoristes vietu Valmieras apriņķa izpildu komitejā. 1923. gadā viņa beigusi Bulduru dārzkopības skolas divgadīgo kursu un tur palikusi strādāt līdz 1941. gada jūlijam, kad pēc vīra aresta no darba atlaista. Viņa skolā bijusi dendroloģijas nozares vadītāja. Darba gaitā pati padziļinājusi zināšanas, pasniegusi teorētiskās stundas dārzkopības skolas audzēkņiem, lasījusi lekcijas Rīgas skolotāju institūta studentiem un tautskolotāju kursu apmeklētājiem.
1936. gadā Marija ieguvusi savā īpašumā gruntsgabalu un nepabeigtu mājiņu Alojā, toreiz Jūras ielā 26, kur 1939. gadā bija sākusi ierīkot dendroloģisko dārzu. Strādājot dendroloģijas nozarē, M. Kalnmača prata novērtēt skujkoku, krāšņuma krūmu un koku skaistumu, to lomu vides izdaiļošanā, un daudzas sugas ieviesa savā ģimenes dārzā, pavairojot gan veģetatīvi, gan ar sēklām.
Pēc laulībām 1940. gada vasarā viņai palīdzējis arī dzīves biedrs skolotājs K. A. Galeviuss. Pēc aiziešanas pensijā arī viņš pievērsies zinātniski pētnieciskajam darbam dendrārijā.

Dzimis 1920. gada 10. jūnijā rentnieka ģimenē. Daudzu grāmatu ilustrāciju autors. Pēc zemes reformas viņa tēvs Jānis Galeviuss savā īpašuma ieguvis 23 ha no bijušās Stakenbergu muižas zemes, kur iekopis jaunsaimniecību ,,Ziemeļi’’. Te arī aizritējusi mākslinieka bērnība. Skolas gaitas sācis AlojasAusekļa I. pakāpes pamatskolā 1928. gada rudenī pie tēva brāļa Kārļa Galeviusa. Pēc šīs skolas pabeigšanas turpinājis mācīties Alojas pagasta Ungurpils 6. klašu pamatskolā, bet 1935. gada rudenī iestājies Mazsalacas valsts ģimnāzijā, kuru beidzis pašā kara priekšvakarā 1941. gada 17. jūnijā. Jau skolas gados izpaudies talants, viņš sapņojis par studijām mākslas akadēmijā un zīmējis gan ar zīmuli, gan tušu. Ir bijuši arī pirmie mēģinājumi glezniecībā ar eļļas krāsām, taču līdz gleznotāja diploma saņemšanai vēl jāpaiet gariem, grūtu pārbaudījumu pilniem gadiem.
A. Galeviuss darba gaitas sācis pēc vidusskolas beigšanas Pociema pasta un telegrāfa kantorī, bet 1942. gadā pārgājis darbā uz Valmieras Viestura pamatskolu par palīgskolotāju. 1943. gadā iesaukts leģionā, kur dienējis līdz pat Vācijas kapitulācijai. Pēc tam sekojusi filtrācijas nometne Komsomoļskā pie Amūras.
Studijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības fakultātē izdodas sākt tikai 1947. gada rudenī, taču ieceres izjauc arests 1951. gadā un notiesāšana spaidu darbos uz 25 gadiem pēc kriminālkodeksa 58. panta par dzimtenes nodevību. 1955. gadā A. Galeviuss tiek amnestēts un sodāmība noņemta. 1956. gadā A. Galeviuss atjaunojis studijas Mākslas akadēmijā. 1960. gadā tiek aizstāvēts diplomdarbs – eļļas glezna ,,Sliežu remonts’’.
Kopš 1957. gada A. Galeviuss strādājis izdevniecībā "Liesma’’ par ārštata mākslinieku, bet 1972. gadā par mākslinieku – redaktoru. Lai sekmīgāk varētu strādāt pie grāmatu izdošanas, A. Galeviuss no 1965. gada līdz 1966. gadam mācījies Latvijas tautas universitātes māksliniecisko un tehnisko redaktoru un mākslinieku – grafiķu fakultātē, kuru beidzot, aizstāvējis diplomdarbu par grāmatas ,,Rainis’’ poligrāfisko un māksliniecisko kvalitāti. Fakultāti beidzot, ieguvis mākslinieciskā un tehniskā redaktora un grāmatu apdares mākslinieka – grafiķa kvalifikāciju. 1972. gadā mākslinieks iestājies LPSR Mākslinieku savienības grafikas sekcijā.
Kopš 1957. gada publicējis dažādos periodiskos izdevumos.
A. Galeviuss veidojis māksliniecisko ietērpu apmēram 400 grāmatām, ilustrējis daiļliteratūras un bērnu grāmatas. Strādājis ar eļļas krāsām, tušu, guašu, kā arī akvareļtehnikā un skrečborda tehnikā. Viņš gleznojis gan reālistiskas dabas ainavas un klusās dabas, gan portretus, t.sk. pašportretus, mātes, tēva, sievas u.c. portretus.
A. Galeviusa kā mākslinieka redaktora sniegums guvis atzinību gan Vissavienības, gan republikāniskajos konkursos par izdevumu labāku māksliniecisku noformējumu un poligrāfisko izpildījumu.
 

Dzimis 1888. gada 2. (14) maijā Ungurpils pagasta ,,Glāžu’’ mājā graudnieka ģimenē.
Viņa bērnība pagājusi ganu gaitās, lauku un mežu darbos. Pēc Rozēnu pagasta skolas un Alojas draudzes skolas beigšanas ilgāku laiku izglītību turpinājis tikai pašmācības ceļā, līdz 1910. gadam devies uz Pleskavas guberņu, lai iestātos Vjazmas piensaimniecības un lopkopības skolā.
Pēc skolas beigšanas strādājis piensaimniecībā par meistaru ( 1913-1917), instruktoru un tehniķi Kurskas, Samāras, Tveras un Vologdas guberņās. 1919. gada novembrī T. Galeviuss uzaicināts darbā uz Maskavu un iecelts par Vissavienības tautas saimniecības padomes piensaimniecības apvienības priekšsēdētāju, kur ieguldījis daudz pūļu piensaimniecības attīstībā. No 1924. gada līdz 1928. gadam viņš bijis Valsts lauksaimniecības sindikāta valdes priekšsēdētāja vietnieks. No 1928. gadam līdz 1930. gadam vadījis Krievijas nodaļu Starptautiskajā agrārajā institūtā, pēc tam izvirzīts atbildīgā darbā PSRS Zemkopības tautas komisariātā, kur par plānu un finansu pārvaldes priekšnieka vietnieku nostrādājis līdz 1937. gadam. T. Galeviuss atstājis lielu publikāciju klāstu par lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas jautājumiem – 15 grāmatas un brošūras, desmitiem rakstu laikrakstos un žurnālos. Pirmā grāmata iznākusi 1918. gadā Vologdā, pēdējais raksts publicēts Maskavā 1935. gada beigās. T. Galeviuss Staļina personības kulta laikā apmelots un 1937. gada 23. jūnijā apcietināts, bet 1938. gada 20. augustā gājis bojā. Apcietināta arī viņa dzīvesbiedre Antoņina, kas Magadanā ieslodzījumā pavadījusi 8 gadus, vēl 2 gadus izsūtījumā.

Goba Jānis dzimis 1869. gada 23. novembrī Pociema Ķipēnu Vecdzelvēs. Bijis mācītājs un rakstnieks.

Mācījies vietējā pagastskolā, Umurgas draudzes skolā un Valkas skolotāju seminārā, ieguvis tautskolotāja tiesības. Beidzis Teoloģijas institūtu. Bijis skolotājs Mazstraupē, Matīšos un Lejasciemā, skolas pārzinis Mazsalacā, Alojā, Nabē un Katrinā. 1927. gadā ordinēts par mācītāju. Rakstījis Balsī, Vienības Vēstnesī, Svētdienas Rītā u.c. Sarakstījis dažas skolas grāmatas. Miris 1928. gada 10. augustā.

  2. (5.) Cēsu kājn. pulka kareivis.

 Dzimis 1881.g.22.12. Stienes muižā. Bijis Ādažu pagasta darbvedis. Rajona apriņķa padomes priekšsēdētājs. Lauku darbinieku slimo kases dibinātājs un priekšēdētājs. Latvijas pašvaldības iestādes darbvežu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs.Ss. un Sm.loceklis. Latvijas Zemnieku bankas padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.

  Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis.

Artūrs Grasis dzimis 1879. gada 3. martā Vitrupes Inciemos. Bijis tālbraucēju kapteinis, jūrnieka redactors. Sarakstījis stāstu krājumu-Bangu skavās, Vētras putni. RLB Kr.Valdemāra jūrniecības nod. pr-ks. Rīgas Ziemeļu savstarpīgās kredītbiedrības direktors.

  Otrā pasaules kara dalībnieks,Leģionārs, 15. divīzijas kareivis, bijis izsūtījumā,liecinājis par šiem notikumiem grāmatā un filmāArvīds Grīnbergs dzimis Limbažu rajona Pāles pagastā 1925. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Dzimis kā vienīgais bērns bijušā Latvijas strēlnieka Jāņa Grīnberga (1900-1982) un Annas Grīnbergas (dzimusi Rudzīte, 1905-1994) ģimenē..

 Latviešu sabiedrisks un politisks darbinieks. Dzimis 1850.g. 13.decembrī Šķirstiņu muižas dzirnavās – miris 1924.g. Rīgā Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, studējis tieslietas Tērbatā un no 1870.-1975. gadam Pēterburgā. Par konkursa darbu “О договорьнайма имуществь по римскому праву” ieguva zelta medaļu. 

Skolotājs un rakstnieks, dzimis 1848. gada 19. jūlijā Braslavā. Bijis ģimnāzijas skolotājs Pēterpilī, Petrozovadskā un Pliskavā. Rakstījis Baltijas Vēstnesī, u.c. No 1875. gada līdz 1878. gadam izdevis kopā ar Ausekli dzēlīgos Dundurus, kur propagandēja nacinālos centienus.