Jansons Artūrs

Limbažu ģimnāzijas direktors

Dzimis 1890. gada 4. decembrī Pāles pagastā. Piedalījies brīvības cīņās. Kameras loceklis. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni.
 

Jansons Augusts

 Lauksaimnieks Limbažu, Viekažos, dzimis 1878.g.29.01. Alojas” Lāskonos”. Vairāku vietējo lauksaimniecības organizāciju dibinātājs. Apbalvots ar Atzinības krustu.

Jansons Mārtiņš Gustavs

Skolotājs

M. G. Jansons dzimis 1896. gada 8. jūnijā Umurgas Auros lauksaimnieka ģimenē. SLM preses un biedrību departamenta direktors. Piedalījies brīvības cīņās. Bijis ģimnāzijas skolotājs, vēlāk Rūjienas ģimnāzijas direktors. Dažādos izdevumos iespiesti raksti par sabiedriskiem un audzināšanas jautājumiem. Latvijas vanagu biedrības priekšnieka biedrs. Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu Ordeni.

Jansons Pēteris

 Pastmeistars Valmierā, dzimis 1882.g.5.10. Pāles pagastā .Bijis pasta priekšnieks Vecpiebalgā, Cēsvainē un Rūjienā. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni

Jekalis Arnolds

 Jercēnu pagasta Sekretārs, dzimis 1895.g.22.08. Braslavas pagastā. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās no 1919.g.Jelgavas kājnieku pulkā. Apbalvots  ar Lāčplēša Kara ordenis un Viestura ordenis.

Jirgensons Erasts

 8. Daugavpils kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1891. g. 1. dec. Svētciema pag. Sprundās rentnieka ģimenē. Beidzis Rīgas pareizticīgo garīgo semināru, turpinājis izglītību komercinstitūtā Kijevā. 
Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, iedalīts Studentu apmācības bataljonā Caricinā. No tā komandēts uz Irkutskas karaskolu, kuru beidzis 1917. g. martā, iedalīts 159. kājn. rezerves pulkā. jūl. pārcelts uz 4. aplenkšanas artilērijas pulku Rīgas frontē, baterijas komandieris. 1918. g. pēc pulka izformēšanas dzīvojis Krievijā. Maskavā arestēts, vēlāk iedalīts Latvijas Padomju streln. brigādes apgādības daļā. 1919. g. 22. maijā Rīgā Sarkano armiju atstājis.
 
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās, arī 15. okt. uzbrukumā Pārdaugavai; ticis četrreiz ievainots un sagūstīts, taču izbēdzis, slēpies. 10. nov. atkal pievienojies mūsējiem jau Pārdaugavā, sniedzis vērtīgas ziņas par ienaidnieka dislokāciju. Par šiem nopelniem paaugst. par virsleitnantu. 
1919. g. 15. okt. triecienvada priekšgalā J. pirmais šķērsoja dzelzstiltu, ieņēma pretinieka nocietinājumus Pārdaugavā un kopā ar savu vadu, smagus zaudējumus ciešot, noturējās ierakumos līdz pēdējai iespējai.
1919. g. nov. beigās pārvietots uz vēlāko Zemgales artilērijas pulku. Tur dienējis līdz 1920. g. jūl., tad pārvietots uz Galveno artilērijas pārvaldi par sevišķu uzdevumu virsnieku. Iestājies LU Tautsaimniecības fakultātē. No 1922. g. adjutants Tehniskās divīzijas štābā. 1925. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus, paaugst. par kapteini. 
1926. g. pārcelts uz Kara tiesu pārvaldi. 1932. g. ieguvis cand. jur. grādu, iecelts par kara izmeklēšanas tiesnesi 1. iecirknī Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Tūjas pagastā.
 
Padomju okupācijas gadā represēts. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1942. g. 16. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda  nāvessodu. Nošauts 1942. g. 17. jūn.

Jurko Indriķis

  Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā.
Dzimis 1893. g. 10. sept. Arciemā. Mācījies astoņgadīgajā Rīgas biržas komercskolā. Līdz 1. pasaules karam dzīvojis Rīgā un Maskavā.
Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē. Apbalvots. ar Annas III, IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugstināts par poručiku. 
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē.
1919. g. 16. janv. pie Lielauces muižas piepeša lielinieku uzbrukuma laikā J. pēc savas ierosmes sapulcēja karavīrus un atklāja uguni pret ienaidnieku, pēc tam izlauzās cauri krustugunij un nostiprinājās jaunās pozīcijās pie Veczvārdes, kur niknā cīņā apturēja pretinieku uzbrukumu, tā dodams iespēju bataljona galvenajiem spēkiem sakārtoties un atsist lieliniekus. 
Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu artilērijā. No 1919. g. dec. Kurzemes artilērijas pulka tieslietu darbvedis, no 1920. g. dec. Galvenās artilērijas pārvaldes inspekcijas nodaļas darbinieks. 1922. g. apr. paaugstināts par kapteini, iecelts par Artilērijas inspekcijas štāba darbvedi, vēlāk par Artilērijas inspekcijas sevišķo uzdevumu virsnieku apgādes lietās. 1924. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1925. g. pārcelts par vecāko virsnieku uz Artilērijas instruktoru bateriju. 1930. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Zemgales artilērijas pulka diviziona komandieris. Apbalv. ar TZO IV, V šķ. 
2 mēnešus pirms Latvijas okupācijas aizgājis pensijā, 1940.-1941. g. slēpies no represijām. Pēc vāciešu ienākšanas tulks Rīgas prefektūrā, pēc tam Jātnieku policijas priekšnieks. 1944. g. vasarā formējis artilērijas vienību Vaiņodē. Pēc Jelgavas krišanas nosūtīts uz Josefštati Čehoslovakijā par sakaru virsnieku starp vācu un latv. daļām. Te arī kritis čehu gūstā, no kura izdots krieviem, aizvadījis gūstā 5 gadus un tad atgriezies Vācijā, dzīvojis Ķelnē. Miris 1971. g. 8. apr. Apbedīts Ķelnē.

 
twitter.com
youtube.com
draugiem.lv
Latvijas Bibliotēku portāls
slideshare.net
LGB emuārs
64
1032

mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’

pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’

2009