Jūlijs Lācis dzimis 1892. gada 25. decembrī Lēdurgā. Turpmākie dzīves gadi saistās ar Pierīgu, Pēterburgu, Orlu, Maskavu, Rīgu un vēl daudzām zemēm un pilsētām. Skolas un studiju gadi, darba gaitas viņu ved plašajā pasaulē. Jūlijs Lācis kļūst par vienu no redzamākajiem žurnālistiem Benjamiņu izdevumos – laikrakstā „Jaunākās Ziņas” un žurnālā „Atpūta” publicēti viņa raksti, dzejoļi, stāsti; vienīgais romāns „Mūža meža maldi” (grām. 1936-1937; 1970; 1972) piedzīvo pirmpublicējumu „Jaunāko Ziņu” lappusēs, pēc to laiku lasītāju liecībām, izraisot īstu ažiotāžu.

941. 15. decembrī apsūdzēts, spriedumu nesagaidījis, mirst Astrahaņas cietumā

 Literārā darbība (līdztekus darbam žurnālistikā) 1922-1940 9. oktobrī pirmā publikācija - dzejolis „Čia-Li” laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Interese uz austrumniecisku eksotiku, arī dzejoļu krājumā „Saules zemē” (1923), romānā „Mūža meža maldi” (1936-1937) risina izceļotāju uz Brazīliju dzīves problēmas. Rakstījis lugas, arī bērniem u.c.

Dzimis 1943. gada 26. novembrī Rēzeknē.1962. gadā viņš pabeidza Rīgas Elektromehānisko tehnikumu un sāka strādāt Rēzeknes telefona centrālē par elektromehāniķi. Pēc četriem gadiem tika paaugstināts inženiera amatā, un vadīja automātisko telefona centrāļu montāžas darbus Rēzeknes, Ludzas un Balvu rajonos. Viņa vadībā sāka montēt VEF ražotās koordinātu sistēmas centrāles Balvos, Viļakā, Kārsavā un Maltā. Līdz 1972. gadam tika nomainīti 37 rokas apkalpes komutatori uz automātiskajām centrālēm ar kopējo tilpumu 6850 numuri.
1971. gadā B. Laizāns pabeidza Ļeņingradas Elektrotehniskā sakaru institūta Neklātienes nodaļu un ieguva inženiera grādu.
1972. gadā B. Laizāns tika nozīmēts par galveno inženieri Valmieras sakaru tehniskajā mezglā. Viņa vadībā norisa Valmieras, Cēsu, Valkas un Limbažu telefona tīkla automatizācija un rekonstrukcija. Pateicoties viņa neatlaidībai, Limbažos uzcēla jaunu telefona centrāles ēku, un 1975. gadā samontēja koordinātu sistēmas centrāli (nomainot rokas apkalpes komutatorus). 1976. gadā Valkā dekāžu soļu centrāle tika nomainīta ar koordinātu sistēmas centrāli, un 1977. gadā Valmieras centrāle paplašināta par 2000 numuriem.
1979. gadā B. Laizāns tika nozīmēts par Limbažu sakaru mezgla priekšnieku. Viņa vadībā demontētas beidzamās divas rokas apkalpes centrāles Latvijā - Alojā un Salacgrīvā.
Šajā darbā iegūtā pieredze vēlāk Broņislavam ļoti palīdzēja veidot Lattelekom Līniju ekspluatācijas centru, kuram 1997. gadā tika nodota visas valsts līniju kabeļu saimniecība, bet no 1999. gada – visa līniju saimniecība un celtniecība. No 1995. gada aprīļa Broņislavs Laizāns strādāja par SIA Lattelekom Tālsakaru līniju centra direktoru, no 1997. gada februāra – par izveidotā Tīklu ekspluatācijas daļas Līniju ekspluatācijas centra direktoru. 1998. gada janvārī šī struktūrvienība tika nosaukta par TED Līniju ekspluatācijas nodaļu un B.Laizāns bija nodaļas direktors. No 1999. gada 1. janvāra, kad tika izveidots TED Līniju ekspluatācijas un celtniecības centrs, viņš strādāja par Centra direktoru. Šajos gados kabeļu līniju saimniecība no kritiska stāvokļa tika sakārtota līdz normām atbilstošām savienošanas kabeļu līnijām. Liels darbs tika padarīts arī sadales tīkla sakārtošanā. No 1995. gada līdz 1999. gadam tika uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā optisko kabeļu līnijas – Rietumu un Austrumu loks. Sākās ciparu pārraides iekārtu ekspluatācija uz optiskajiem kabeļiem, kas deva iespēju slēgt analogās pārraides sistēmas starppilsētu sakaros un slēgt līniju aparātu zāles rajonu centros un Rīgā.
2000. gada martā B. Laizāns tika nozīmēts par TED Analogā tīkla ekspluatācijas centra direktoru, bet no 2000. gada 1. maija Broņislavs Laizāns ir TED Tīklu uzturēšanas nodaļas direktors. Viņš piedalījās darba grupā, kas izstrādāja un ieviesa TED jauno struktūru, kura pilnā apjomā sāka darboties no 2000. gada novembra. Tīklu uzturēšanas nodaļai ir uzticētas tādas svarīgas funkcijas kā līniju saimniecības procedūru izstrāde un ieviešana tālākai tīkla kvalitātes uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju pielietošanas ekonomiskā pamatošana, tīklu darbības procesu sakārtošana, tīklu resursu uzskaites un plānošanas sakārtošana. Par izcilu ieguldījumu Rēzeknes rajona telefonu tīkla attīstībā Broņislavs Laizāns 1993. gadā apbalvots ar inženiera J. Lintera prēmiju un piemiņas medaļu. 1999. gadā viņš saņēma Latvijas Telekomunikāciju kluba atzinības zīmi – Zelta pakāpes Piecu Zvaigžņu ordeni. 2003. gadā par darba mūža ieguldījumu telekomunikāciju attīstībā B.Laizānam piešķirts Lattelekom goda nosaukums „Telekomunikāciju speciālists”.

E. Lange dzimis 1907. gada 28. decembrī Liepupes pagastā, tagad Limbažu rajonā zemkopju ģimenē, 1996. gada 17. decembrī, apbedīts Otavas kapos, Kanādā. Bijis luterāņu garīdznieks.

Mācījies Tūjas pagasta Vecmuižas skolā, Tūjas muižas skolā, Limbažu draudzes skolā, Liepupes 2. pakāpes pamatskolā, Limbažu vidusskolā. No 1928. gada līdz 1933. gadam studējis teoloģiju Latvijas Universitātē. No 1933. gada līdz 1944. gadam mācītājs Straupes draudzē. Sarakstījis darbu Straupes baznīca un draudze. 1944. gadā kopā ar ģimeni nokļuva Vācijā. Izceļoja uz Kanādu.  Kopš 1952. gada mācītājs Otavas latviešu Miera draudzē. Trimdā sarakstījis Latvijas baznīcu vēsturi, ticības mācību grāmatas 2. un 6. klasei, evaņģēlija tulkojumu un komentārus. Uzturēja sakarus ar Straupes draudzi.

   (7. decembrī 1903 Vidrižu pagasta Lēdurgā, tagad Limbažu rajonā galdnieka - būvamatnieka un šuvējas ģimenē – 20. jūlijā 2004 Rīgā, apbedīts Lēdurgas kapos) – jūrnieks, kuģu vadītājs, militārs darbinieks, jūrskolotājs, Latvijas kara flotes komandkapteinis. Mācījies: 1910-13 Igates pamatskolā, 1914-16 Limbažu augstākajā pirmmācības skolā, 1920-25 Rīgas valsts tehnikuma mehānikas nodaļā, beidzis ar inženiera mehāniķa diplomu. Kopš 1925 karadienestā. 1926 mācījies Liepājas kara flotes instruktoru skolā. 1926 komandēts uz Franciju dienesta turpināšanai uz jaunbūvējamās zemūdenes Ronis. Beidzis 1936 Francijas Jūras kara flotes torpēdvirsnieku skolu Tulonā un 1939 Francijas Jūras kara akadēmiju. 1936-38 dienējis Liepājā. Kopš 1944 jūrskolotājs Rīgā. Latvijas armijas pirmās zemūdenes Ronis komandieris. Dienējis Liepājā. 1937 un 1995 apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņiem, 2001 – ar Francijas Goda Leģiona ordeni.

 dzim. 1896.g. Katvaros – miris 1968.g.