šodien 06.02.2012
vārda dienas svin Dace, Dārta, Dora
|
Raņķis Ernests
.gif) 5. Cēsu kājn. pulka kaprālis.
Lāčplēša Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1898. g. 26. jūn. Rīgā. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn. Limbažos. 1919. g. nov. Jelgavā ievainots. Piedalījies visās 5. Cēsu kājn. pulka kaujās.
1920. g. naktī uz 13. jūn. Latgalē izlūkgājienā Miehovas un Jakušovas sādžu raj. R. ar savu ložmetēju apklusināja pretinieku, ieguva ložmetēju kaujas gatavībā un sekmēja 2 lielgabalu saņemšanu.
Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, palicis savā pulkā, instruktors.
Atvaļināts 1926. g. 23. dec. Piešķirta jaunsaimn. Tūjas pag. Lāčplēšos, dzīvojis Rīgā.
Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā Tūjā. Miris 1978. g. 23. febr. Apbedīts Liepupes kapos.
Reinfelds Artūrs
Arhitekts
Dzimis 1911. gada 1. februārī Viļķenes pagasta “Veclemšās”. No 1928. gada līdz 1937. gadam mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.
Studiju laikā strādājis Pieminekļu valdes rīkotajās ekspedīcijās, arhitektu E. Štālberga un K. Bikšes birojos. 1937. gadā bijis arhitekts Rīgas pilsētas būvvaldē. Obligātā karadienesta laikā (1938 – 1939) daļēji strādājis Kara būvniecības pārvaldē.
No 1940. – 1941. gadam mācījies aspirantūrā LVU Arhitektūras fakultātē.
No 1940. – 1945. gadam bijis asistents Arhitektūras fakultātē E. Štālberga arhitektūras darbnīcā.
No 1945. – 1949. gadam docenta vietas izpildītājs, vecākais pasniedzējs.
1949. gadā atbrīvots no darba LVU.
No 1950. – 1979. gadam arhitekts, vecākais arhitekts, grupas vadītājs, projektu galvenais arhitekts institūtā “Pilsētprojekts”. Kopš 1980. gada pensijā. Izstrādājis projektus daudzām sabiedriskām, ražošanas un dzīvojamām ēkām: viesnīcām “Daugava” (1964 – 1970), “Latvija” (1979), Lauksaimniecības ministrijas ēkai (1986), sanatoriju kompleksam Jaunķemeros (1963 – 1968), administratīvajām ēkām Jūrmalā, Rēzeknē, Limbažos u.c.
Piedalījies un ieguvis prēmijas daudzos arhitektu konkursos.
Sieva Velta Reinfelde un meita Anna Reinfelde – arhitektes.
Romancāne Inese
Mūziķe, soliste, kordiriģente
Dzimusi 1975. gada 20.maijā Viļķenes pagastā (Ivetas Romancānes dvīņumāsa).
1983.- 1990. gadam mācījusies Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā;
1985.- 1990. gadam Limbažu bērnu mūzikas skolas akordeona klasē;
1990.- 1995. gadam Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžas kordiriģentu nodaļā;
1995.- 2000. gadam Latvijas mūzikas akadēmijā - mūzikas pedagoģijas nodaļā.
1992. gada mācījusies solodziedāšanu (ped. A. Kārkliņa), dziedājusi mācību korī (ped. Līga Priedīte). No 1997. gada dziedājusi korī “Kamēr” (dir. M.Sirmais).
No 1998. gada Inese Romancāne strādāja Rīgas Doma skolā kā vokālais pedagogs. No 2002. gada - Valsts akadēmiskā kora “Latvija” kora māksliniece.
Inese Romancāne koru sastāvos piedalījusies apmēram 30 starptautiskajos konkursos un koncertos ārzemēs (Vācijā, Austrijā, Šveicē, Luksemburgā, Holandē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Singapūrā u.c.), tai skaitā Latviešu dziesmu svētkos ASV, Čikāgā (2002).
2003. gadā Inese Romancāne Doma laukumā Rīgā uzstājās koncertuzvedumā “Mistērija par sapni un īstenību” (komponists J. Lūsēns), kas bija veltīts Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. No 2005. gada līdz 2006. gadam - Viļķenes pagasta jauktā kora diriģente.
Romancāne Iveta
Soliste, mūziķe, kordiriģente
Dzimusi 1975. gada 20. maijā Viļķenes pagastā (mūziķes Ineses Romancānes dvīņumāsa).
1983.- 1990. gadam mācījusies Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā;
1985. - 1990. gadam Limbažu bērnu mūzikas skolas akordeona klasē;
1990. – 1995. gadam Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžas kordiriģentu nodaļā;
1995. – 2000. gadam Latvijas mūzikas akadēmijā – kordiriģentu nodaļā.
No 1992. gada mācījusies solodziedāšanu (ped. A. Kārkliņa), dziedājusi mācību korī (ped. Līga Priedīte). No 1997.gada dziedājusi korī “Kamēr”. No 1998. gada Iveta Romancāne strādā Rīgas Doma skolā kā sagatavošanas klases pedagogs. No 2002. gada Iveta Romancāne - Valsts akadēmiskā kora “Latvija” kora māksliniece. Iveta Romancāne koru sastāvos piedalījusies apmēram 30 starptautiskajos konkursos un koncertos ārzemēs (Vācijā, Austrijā, Šveicē, Luksemburgā, Holandē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Singapūrā u.c.), tai skaitā Latviešu dziesmu svētkos ASV, Čikāgā (2002). 2005. gadā Iveta Romancāne spēlēja vienā no galvenajām lomām (Izredzētā) Latvijas Dailes teātra izrādē “Melanholiskais valsis”.
Rozītis Elmārs Voldemārs
Ev.lut. baznīcas prāvests Vācijā
 Dzimis 1909. gada 3. maijā Vidzemē, Puikules pagasta “Vekteros”, miris 1981. gada 26. aprīlī Vācijā, Špringē. E. V. Rozītis 1936. gadā beidza LU Teoloģijas fakultāti, studēja arī filozofiju. Astoņus gadus palīdzēja mācītājam E. Stangem Rīgas Mārtiņa draudzē un baznīcas jaunatnes darbā, bija Mārtiņa draudzes adjunkts. Mūža lielākā daļa, 35 gadi, saistās ar Vāciju un Eslingenu. No 1944. gada līdz arhibīskapa T. Grīnberga aiziešanai mūžībā 1962. gada jūnijā bija viņa sekretārs Eslingenā. Kā Latvijas ev. lut. baznīcas pārstāvis piedalījās daudzās luterāņu konferencēs. Bija ev. lut. baznīcas Rietumvācijā pārvaldes priekšsēdis un no 1962. gada prāvests, Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā virsvaldes loceklis. Piedalījās pasaules luterāņu apvienības dibināšanā Lundā (Zviedrijā), arī lielkonferencēs Hanoverā, Mineapolē, Helsinkos. Kā luterāņu baznīcas ārlietu darbinieks 1957. gadā apmeklēja latviešu draudzes Amerikā. Vēroja latviešu iebraucēju dzīvi Ņujorkā, Sanfrancisko un citur. E. V. Rozītis piedalījās neskaitāmās Eiropas baznīcu starptautiskās konferencēs, Vācijas luterāņu ģenerālsinodēs, akadēmiju sesijās utt. Vairākkārt pārrakstīja un salīdzināja prof. E. Bleses valodnieciski izrediģētos Vecās un Jaunās Derības tekstus Bībeles jaunākajam tulkojumam, ko 1962. gadā izdeva Londonā.
E. V. Rozītis bija radio Kristus dzīve raidījumu līdzveidotājs (sākotnēji programmu raidīja no Monako). Daudz runāja un rakstīja par baznīcu okupācijā, par dzīvi Latvijā un trimdā.
Viņa sprediķi un apcerējumi ievietoti dažādos rakstu krājumos. Piemēram, 1972. gadā izdotajā sprediķu krājumā „Dievs ir Mīlestība.” Prāv. E. V. Rozītis bija reliģiskā žurnāla „Pie svētavota” redaktors, līdz 1964. gadam bija arī trimdas baznīcas kalendāru redaktors. Viņš mudināja rakstīt atmiņas. Sūtņa A. Spekes atmiņu grāmatai un citiem trimdinieku darbiem ir vēsturiska nozīmē vēl šodien. E. V. Rozītis bija studentu korporācijas Lettonia filistrs.
Rudzītis Verners
Publicists
Dzimis 1934. gada 3. novembrī Valmieras apriņķa Augstrozes pagasta Upmaļos, tagad Limbažu novadā saimnieka septiņu bērnu ģimenē. Bijis skolotājs, žurnālists, preses organizators. A. Putniņa, P. Putniņa māsas vīrs. Mācījies Augstrozes septiņgadīgajā skolā, no 1948. gada līdz 1952. gadam Limbažu vidusskolā, no 1952. gada līdz 1957. gadam studējis vēsturi Latvijas Valsts universitātē. No 1957. gada līdz 1961. gadam bijis vēstures skolotājs Raunas vidusskolā. No 1962. gada līdz 1969. gadam Vecpiebalgas vidusskolas direktors. No 1969. gada līdz 1975. gadam Jāņmuižas lauksaimniecības arodskolas direktora vietnieks. No 1975. gada līdz 1983. gadam bijis Latvijas kompartijas Cēsu rajona komitejas propagandas aģitācijas nodaļas vadītājs. No 1983. gada līdz 1999. gadam Cēsu laikrakstu redaktors. Rakstījis par dažādiem tematiem. 1994. gada augustā nodibināja laikraksta Druva pielikumu "Novadnieks", sagatavoja to izdošanai un veidojis rubriku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Kopš 1999". gada SIA Druva valdes priekšsēdētājs. Pseidonīms V. Upmalis. |
|
