Gustavs Šķilters - tēlnieks, pedagogs un mākslas kritiķis dzimis 1874. gada 16. oktobrī kalēja ģimenē. Uzaudzis Lielsalacas muižā, no 1883. - 1886. gadam mācījies Salacgrīvas draudzes skolā, no 1889. - 1892. gadam Limbažu pilsētas skolā, Baumaņu Kārļa pamudināts, pievērsās mākslai. 1892. gadā iestājās Pēterburgas skolotāju seminārā, 1892. gada Ziemassvētkos Štiglica zīmēšanas skolā, darbojās arī biedrībā “Rūķis”. 1898. gadā beidza skolu un no 1899. gada līdz 1905. gadam studējis Parīzē tēlniecību pie O. Rodēna, E. Burdela, Ž. Debuā un G. Žermēna; mācījies anatomiju un mākslas vēsturi Parīzes Ecole des Beaux - Arts; apceļoja R - Eiropu, Parīzē darbus izstādījis Marsa lauka un Elizejas lauku biedrības pavasara salonos.

No 1905. gada līdz 1917. gadam strādājis par skolotāju Štiglica zīmēšanas skolā, no 1917. - 1923. gadam bijis pieminekļu aizsardzības rajona pārzinis un eksperts uz ārzemēm vedamo darbu vērtēšanā. No 1923. gada bijis docents Latvijas Mākslas Akadēmijā un lektors Latvijas Universitātē, strādājis arī Jelgavas pedagoģiskajā institūtā. No 1937. gada vadījis mākslas studiju Tautas Universitātē.

Izstādījis darbus 1898. gadā Pēterburgas grafiskajā izstādē, Pēterburgas pavasara izstādēs, 1901. gadā Vācu Mākslas biedrības izstādē, 1910. gadā pirmajā latviešu mākslas izstādē Rīgā, 1928. gadā Latvijas valsts 10 gadu jubilejā, visās kultūras fonda jubilējās, 1939. gadā atjaunotās Latvijas 5. gadu jubilejā, ceļojošajās izstādēs, latviešu mākslas izstādēs ārzemēs, Tēlojošo mākslinieku biedrības gadskārtējajās izstādēs u.c. 1912. gadā Pēterburgā veidojis pieminekli dziedātājam Meļņikovam Novodevičji klostera kapos, 1913. gadā kopā ar arhitektu Preobreženski izstrādājis skulpturālu portālu Bukarestes krievu sūtniecības katedrālei, 1910. gadā pagatavojis K. Berga, 1920. gadā Baumaņu Kārļa u.c. kapu pieminekļus (Baumaņu Kārļa kapa piemineklis atrodas Limbažu kapos). Veidojis arī daudz krūšutēlu, figūru un grupu. Ar skulptūrām rotājis un izgreznojis Salacgrīvas baznīcu, Tirdzniecības un rūpniecības bankas bijušās telpas, O. Švarca bijušo kafejnīcu Rēdliha namā, 1924. gadā ar ciļņiem A. Berga dzīvokli. Darbi atrodas Valsts un Rīgas pilsētas mākslas muzejos.

Rakstījis par mākslu “Dzimtenes Vēstnesī”, “Zalktī”, “Ņevas Viļņos”, Ilustrētā žurnālā, “Latvijā”, “Atpūtā”, “Jaunākajās ziņās”, “Pēdējā brīdī” un “Burtniekā”. Zīmējis vākus un viņetes grāmatām u.c. Strādājis bronzā, terakotā un marmorā, impresionisma garā, tomēr bieži pievēršoties simbolikai. Gustava Šķiltera dzimta vēl arvien dzīvo Limbažos.

Imants Šteinbergs dzimis 1929. gada 30. aprīlī Vitrupes pagasta „Vēsmiņās” zemnieku ģimenē. Mācījies Ķirbižu tautskolā, Limbažu ģimnāzijā – vidusskolā, Cēsu Skolotāju institūtā un Kultūras universitātē. Strādājis par skolotāju 29 gadus. Šteinbergu dzimtas saknes rodamas Limbažu novada Viļķenes muižā, kur viņi daudzās paaudzēs bijuši dzimtcilvēki. Savu uzvārdu saņēmuši 1816. gadā.

1967. gadā ticis ievēlēts par Limbažu rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētāju. Šo sabiedrisko pienākumu viņš pilda vēl šobrīd.
Kopš 1948. gada Imants Šteinbergs ir piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos. Dzied vīru korī „Ziedonis”, ir zemessargs, aktīvs mednieks, 25 gadus bija kāzu un krogus muzikants, bijis vedējs 34 jaunajiem pāriem. Atmodas gados Imants Šteinbergs kļuva par LTF Limbažu nodaļas līdzpriekšsēdētāju. I. Šteinberga atmiņas par barikāžu dienām ir publicētas grāmatā “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata” (BAF izdevums, Rīgā, 2001.).