I. Timmermanis dzimis 1957. gada 22. jūlijā Staicelē. Arhitekts. Beidzis: 1972. gadā Staiceles pamatskolu, 1975. gadā vidusskolu Valmierā, 1980. gadā Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti. No 1981. gada līdz 1991. gadam strādājis Komunālprojekta Cēsu nodaļā. Piedalījies Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas  dibināšanā, bijis valdes loceklis. No 1990. gada līdz 1991. gadam Cēsu pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs. Kopš 1991. gada arhitekta I. Timermaņa darbnīcas īpašnieks. Cēsu Uzvaras pieminekļa rīcības komitejas loceklis. Ievērojamākais veikums – Cēsu Vienības laukuma un Uzvaras pieminekļa atjaunošanas projekts.

Dzimis 1944. gada 26. jūlijā Limbažos,  miris 2006. gada 10. jūnijā Rīgā. Tēlnieks.

Mācījies Viļķenes pamatskolā. 1974. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1983. gada. Vilnis Titāns darbojies I. Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvotāju grupā - Latvijas kultūrvēsturiskās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus, piemēram, Valpenes piramīdu netālu no Dundagas.
Darbojies Kultūras Fonda Daugavas programmas realizēšanā (1980. gadu 2. puse - 1990. gadi). Tās ietvaros uzstādījis 10 granīta zīmes. Darbi dekoratīvajā, memoriālajā un stājtēlniecībā galvenokārt granītā, kokā un bronzā; medaļas un plaketes. Izgatavojis kultūras darbinieku un kultūrvēsturisku vietu piemiņas zīmes dažādās Latvijas vietās, gar Daugavu, robežakmeņus Latvijas pierobežā. Darbiem raksturīga konstruktīva stilistiskā ievirze, ģeometrisku dabas formu un tautas rakstu elementu lietojums, daudzveidīga virsmas apdare. Izkalis pieminekli „Koklētājs” Talsos (1996. gadā pēc K. Zemdegas 1939. gada modeļa, kopā ar dēlu J. Titānu).
Projekta "Saules tilts pāri līcim" ietvaros veidojis koka zīmi "Zilā Saule" Kolkā (kura gan pēc rudens vētrām vairs nav apskatāma), granīta "Uguns zīmi" Roņu salā un granīta, koka zīmi "Baltā saule" Ainažos. Pēc projekta "Latvija saules zīmē" uzstādījis četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos - "Austras koks" Pasienas pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā.
Viļķenē veidojis pieminekli komponistam, Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim (atklāja 1988. gada 17.septembrī „Indriķos”) un piemiņas zīmi represijās cietušajiem viļķeniešiem (atklāja 2006. gada 23. augustā pie Viļķenes kultūras nama).
 

                                           Aktīva sabiedriskā darbiniece, dzejniece, fotogrāfe.

Astra Tomsone (dzimusi Dārziņa) piedzima 1943. gada 12. martā. Bērnību un jaunību Astra pavadīja Sibīrijā, viņa tika izsūtīta 1949. gada 25. martā, tad viņai bija tikai 6 gadi. Latvijā atgriezās 1962. gada 22. martā, kad viņai bija 19 gadu. Savas skolas gaitas Astra sāka Krievijā, tur viņa pabeidza deviņas ar pusi klases. Pēc atgriešanās Latvijā sāka mācīties Mērnieku astoņgadīgajā skolā 8. klasē. Pēc tam Limbažu 2. vidusskolas neklātienes nodaļas Ainažu konsultatīvajā nodaļā ieguva atestātu par vidusskolas izglītību. Apguvusi dažādas profesijas - bijusi krāsotāja, putnkope, zvērkope, bibliotekāre, pastniece, fizkultūras metodiķe. Visilgāk strādājusi sabiedriskās kārtības sargāšanā. No 1974. gada līdz 1993. gadam ieskaitot strādājusi Limbažu rajona Iekšlietu daļā, pēc 1991. gada - Policijas nodaļā. Nākamos 6 gadus strādājusi Valsts Auto inspekcijā un 7 gadus Kriminālpolicijā par ekspertu - kriminālistu. Pēc aiziešanas pensijā 2002. gadā vienu gadu vēl nostrādājusi Limbažu 18. arodvidusskolā par apmācību meistari jaunāko policijas kārtībnieku grupā, 5 gadus - par Pašvaldības policijas inspektori Limbažu pilsētas domē. 

Viņa darbojas 4 klubiņos, viens no tiem ir muzikālā grupa "Saulesgaisma". Muzikālās grupas „Saulesgaisma” vadītāja Anita Ozola Astras kundzes sacerētos tekstus izmanto savās muzikālajās kompozīcijās. Viņa darbojas arī grupā "Helmas klubs", kurā viņa rod prieku, atbalstu no saviem draugiem. Astrai ļoti patīk fotogrāfēt, to viņa dara jau no agras bērnības, tikko radās tāda iespēja. Arī tagad viņa piedalās dažādos amatieru foto konkursos, visbiežāk Limbažos vai novada mērogā. Vairākas reizes Rīgā un daudzkārt Latvijas dažādos rajonos un pilsētās viņa ir izstādījusi savu „Saulrietu” fotogrāfiju kolekciju, kurā ir ap 600 krāsu foto. Viņas lielākā aizraušanās tomēr ir dzeja. Ar humoru par to runā savā četrrindē. Astras pirmais dzejoļu krājumiņš "Vienu sārtu rozi" vispirms tika iespiests vienā eksemplārā par godu Limbažu 775. gadadienai un tika iesniegts konkursam "Es savai pilsētai". 2002. gadā piepildījās Astras sapnis un viņai bija iespējams izdot šos dzejoļus grāmatā "Vienu sārtu rozi". Laiku pa laikam Astras dzejoļos tiek uzjundītas atmiņas par izsūtījumā pavadītajiem gadiem. Dzejoļos "Šī drausmīgā nakts", "Kad atņem dzimteni" ir vārdi un teikumi, kuros no viņas bērnības atmiņām ieskanas skaudrums un naids.

Astra Tomsone ir aktīva Politiski represēto apvienības Limbažu nodaļas biedre, atsaucīga visās aktivitātēs, regulāri palīdz organizēt komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīžus Limbažu pilsētā.

Scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs.

Dzimis 1927. gada 16. jūlijā Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta “Gāršās” rentnieku ģimenē. Meita Agnese Treija – mākslas zinātniece.
2. pasaules kara laikā mobilizēts vācu armijā (1944 – 1945), pēc tam atradies izsūtījumā Kolimā, strādājis zelta raktuvēs (1945 – 1947). 1958. gadā beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1967. gadā beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē; diplomdarbs – scenogrāfija A. Brigaderes lugas “Maija un Paija” iestudējumam Jaunatnes teātrī. Izstādēs piedalās kopš 1966. gada. Personālizstādes Alojā (1982), Limbažos (1983, 1992. gadā kopā ar M.Pīlāgu, 1997), Pālē (1991). Mākslas Savienības biedrs kopš 1969. gada. No 1949. gada līdz 1950. gadam strādājis kolhoza būvbrigādē Valmieras novadā, savukārt no 1950. gada līdz 1955. gadam Svētciema un Alojas novada kultūras namā.
No 1955. gada līdz 1958. gadam bijis laborants- noformētājs Rīgas lauksaimniecības tehnikumā.
Kopš 1958. gada Rīgas Lietišķās Mākslas koledžas Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pasniedzējs (1960. – 1987.g. nodaļas vad.). Veidojis scenogrāfiju dažādos teātros: Drāmas teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī. Bijis mākslinieks TV dokumentālai filmai “Talsu zvaniņš” (1971). Kopš 1973. gada veidojis koncertuzvedumu iekārtojumu bērnu un jaunatnes tautas deju ansamblim “Zelta sietiņš”.
Nozīmīgākie darbi: “Tautasdziesma” (1979),  “Koki vētrā” (1982), “Nakts ziedi” (1983), cikls “Kolimas atmiņu reportāžas” (1989 – 97, visi tempera). Apbalvots ar aviokompānijas “Air Baltic” prēmiju Mākslinieku Savienības galerijas rīkotajā konkursā (1979) par pasteļu gleznojumu ciklu “Mana dzimtene”. LPSR Nopelniem bagātais pedagogs (1987). Ciklā “Mans dzimtais ciemats” mākslinieks atceras, kā izskatījās Viļķenes pagasta Kolomežmuiža 1935. – 36.gadā.
 

A. Treimanis dzimis 1928. gada 28. jūnijā Viļķenes pagasta Jaunīšos (tagad Limbažu novadā). Skolotājs, sportists. Mācījies Viļķenes septiņgadīgajā skolā, 1951. gadā beidzis Cēsu Skolotāju institūta fizikas un matemātikas fakultāti ar papildspecialitāti fizkultūras skolotājs. Kopš 1950. gada skolotājs, savukārt kopš 1951. gada Drustu septiņgadīgās skolas direktors.

Vieglatlēts, izcīnījis godalgotas vietas augstlēkšanā Latvijas un Vissavienības sacensībās: 1948. g., 1949. g. Latvijas PSR augstskolu čempions augstlēkšanā; 1953. g., 1954. g. Vissavienības čempions augstlēkšanā. No 1967. gada līdz 1968. gadam Cēsīs vadījis fizkultūras skolotāju sagatavošanas klasi. No 1977. gada līdz 1983. gadam Cēsu rajonā sporta komitejas priekšsēdētājs. No 1983. gada līdz 2002. gadam sporta skolotājs un fotovitrīnu noformētājs Cēsu 1. vidusskolā. Organizēja PSRS 1. kamaniņu trases iekārtošanu Cīrulīšos pie Cēsīm. Kolekcionārs: kopš 1890. gada sakrājis apjomīgu unikālu grāmatu un pastmarku kolekciju par olimpiskajām spēlēm un par sporta tēmu, vāc materiālus par biatlona un slēpošanas vēsturi Cēsu rajonā. Piedalījies pasaules filatēlijas izstādēs, ieguvis medaļas. Nodarbojas ar fotografēšanu, spiningošanu.