Dzimis Lēdurgā 1882. gadā, mācījies Aijažu skolā. Bijis valstspapīru spiestuves pārvaldnieks.

  1. (4.) Valmieras kājn. pulka virsseržants.

  (precējusies Baltābola -Merksone; 22. augustā 1891 Lēdurgā, tagad Limbažu rajonā – 10. jūlijā 1978 Siguldā, apbedīta Rīgā, Meža kapos, ir tēlnieces Guntas Zemītes 1983 veidots kapa piemineklis, 1983) – aktrise. Mācījusies Limbažu meiteņu skolā, 1909 Viļa Olava tirdzniecības skolā, 1913 Dubura Latvju dramatiskajos kursos. 1910 aktrise Jaunajā Rīgas teātrī. 1911 -13 Liepājas teātrī. Bēgļu laikā Pēterburgā, Maskavā. 1921 -26 Dailes teātra un 1919 -21, 1926 -32 Nacionālā teātra aktrise. 1946 -50 Latvijas PSR Filharmonijas daiļlasītāja. 1945 Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece.

 Dzimis 1874.g.8. jūn. Piedalījies pasaules karā un brīvības cīņās no 1919 jan., darbojies Ziemeļlatvijas pārvaldes, nacionālās armijas un LSK noorganizēšanā, bijis Valmieras komandants un Kārsavas garnizona priekšnieks, brīvības cīņu dalībnieks,apbalvots ar Lāčplēša kara ordenis.

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Pociemā, "Rumbiņos", miris 1981. gada 24. jūnijā, apglabāts Umurgas kapos.
Dzejnieks un skolotājs. Mācījies Pociema Pīlāgu pamatskolā, Umurgas draudzes skolā, Limbažu pilsētas skolā. Ieguvis tautskolotāja tiesības un strādājis par skolotāju. 1916. gadā iestājies Tērbatas universitātē. Karš mācības uz laiku pārtrauca. Līdz otrajam pasaules karam strādājis par skolotāju, vēlāk arī direktoru Rīgas pils. Poļu ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā beidzis Latvijas Universitāti. Pēc kara strādāja vietējā kolhozā.
Pirmais dzejolis "Rīts" publicēts 1912. gadā. Iznākuši dzejoļu krājumi "Dziesmu dievs" (1930, ieguva Kultūras fonda godalgu), "Puķe pagalvī" (1971), "Mūžīgā vasara" (1981). Kopā ar Paulīnu Bārdu sakārtojis Friča Bārdas dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (1923).

Dzimusi Jelgavā 1890. gada 8. jūnijā, mirusi 1983. gada 7. oktobrī. Apbedīta Umurgas kapos.
Mācījusies Pastendes un Stendes skolās. 1908. gadā sākusi sarakstīties ar Frici Bārdu un 1915. gadā ar viņu apprecējusies. 1915. gadā ieguvusi mājskolotāja tiesības vēsturē un vācu valodā. 1920. gadā īsu brīdi strādājusi arī Pociema pagastskolā, tad Rīgā Ebreju skolā. Bijusi arī tulkotāja laikrakstā "Pēdējā Brīdī", korektore Valtera un Rapas grāmatu apgādā.
Pirmais dzejolis "Namdurvīs" (veltīts Fricim Bārdam) publicēts 1920. gadā. Iznākuši dzejoļu krājumi "Vientulības prieks" (1932), "Rudens putniņš"(1973), "Vakarsaulē" (1982), dzejoļu grāmatas bērniem "Vanadziņš un mazputniņš" (1974), "Bērnu dienas" (1979). Kopā ar Antonu Bārdu sakārtojusi Friča Bārdas dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (1923). Tulkojusi vairākus Gētes, Puškina un citu autoru darbus.

  (9. septembrī 1947 Limbažu rajona Lēdurgas pagasta) – cilvēktiesību aizstāvis. Izglītība: arodskola Saukā, Jēkabpils rajonā. Elektriķis Rīgā, Liepājā. Kustības Helsinki -86 veterāns: 1986 kopā ar L. Grantiņu piedalījies tās dibināšanā. Nevardarbīgos pasākumos prasījis padomju režīmam ievērot cilvēktiesības Latvijā, ļaut Latvijai izstāties no PSRS. 1996 apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. 2008 izteicies, ka tagad jūtas nodots, tāpat kā viņa paaudze.

    dzimis 1884.gada 17.augustā Pociemā, "Jomalās"- miris 1975.gada maijā, Bostonā.

  Dzimis 1884.g.17.aug. Pociema Jomaļos. Mācījies Skultē. No 1920-1923 LDZ virsvaldes finansu direktors, pēc tam Satiksmes departamenta finansu ministrs.

1835.11.05.-1905.10.01.
Dzimis Limbažu apkaimē, Viļķenes pagastā.
1848. gadā, trīspadsmit gadu vecumā, sāk mācīties Limbažu elementārskolā (vācu skolā).
1852. gadā beidz Limbažu apriņķa skolu.
1853. gadā iestājas Jāņa Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā, kur apgūst svešvalodas, pedagoģiju, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli.
1856. gadā absolvē skolotāju semināru, visos priekšmetos saņemot vērtējumu - teicami.
Divus gadus strādā par mājskolotāju baltvācu ģimenē Ķirbižu muižā.
1858. dodas uz Pēterburgu, kur īsā laikā nokārto eksāmenus un iegūst mājskolotāja diplomu, un sāk strādāt Annas baznīcas skolā.
No 1860. gada līdz 1881. gadam ir vācu valodas skolotājs Reformātu baznīcas skolā, Pirmajā pilsētas ģimnāzijā, Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā Pēterburgā.
1865. gadā uzraksta un publicē vācu valodas mācību grāmatu Elemente deutscher Schrift und Sprache.
Privāti apgūst klavierspēli pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija un kompozīciju pie V. Tomasa un V. Hlavača - simfoniskā orķestra diriģenta un komponista, čehu mūziķa.
1873.gadā, atklājot I Dziesmu svētkus RLB dzied Dievs, svētī Latviju
1878. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni.
1881. gadā par aktīvu līdzdalību jaunlatviešu kustībā un Pirmo un Otro dziesmu svētku organizēšanā, atbrīvots no skolotāja darba.
1882. gadā atgriežas Limbažos.
Miris Limbažos 1905. gada 10. janvārī (pēc vecā stila 1904. gada 28. XII), apglabāts Limbažu kapsētā.
1920. gadā Limbažos atklāj G. Šķiltera veidoto pieminekli Kārlim Baumanim. 
 

 (1886.-1964.) – koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars. Dzimis Duntes “Pulksteņos”, apbedīts Liepupes kapos. 1971.g. “Ķekatās” iekārtots memoriālais muzejs

  Dzimis 1881.g.22. jūlijā Duntes pagastā. Bijis tālbraucēju kapteinis, kuģniecības Sabiedrības “Gaida”direktors rīkotājs kopš 1922.g.Latvijas tālbraucēju kapteiņu biedrības priekšnieks, apvienotās kuģniecības a/s valdes, LTK, LPK loceklis.

Lauksaimniecības iekārtu inženieris-mehāniķis, Lauksaimniecības uzņēmumu vadītājs, Izglītības darbinieks un skolotājs. Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. 2005. gadā ieguvis goda nosaukumu Puikules lepnums. Dzimis 1951. gada 23. maijā. Dzimšanas vieta Vitrupes pagasts, Valmieras rajons, ”Kļaviņas”. Pēc tautības latvietis. Izglītība augstākā.
Mācijies šādās skolās: no 1958. -1959. gadam mācijies Pendigas pamatskolā, kur beidza 1. klasi (Pendigas pamatskola bija skola, kurā bija apvienotas četras klases, tajā tolaik mācijās tikai 15 skolēni un bija tikai viens skolotājs, kas mācīja visas četras klases kopā). No 1959. -1966. gadam mācijies Jēkaba Alkšņa Rūjas astoņgadīgajā skolā. No 1966.-1970. gadam mācijies Priekuļu Lausaimniecības mehanizācijas tehnikumā, lauksaimniecības mehanizācijas nodaļā par tehniķi-mehāniķi. No 1970. -1975. gadam mācijies Cēsu rajona, Latvijas Republikas, ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē ieguva inženiera-mehāniķa diplomu. Jelgavā viņš nodarbojās arī ar kinoamatiera specialitāti, bija kino operātors. No 1980.-198. gadam mācījies ar Ļeņina ordeni apbalvotajā A. Ždanova Ļeņingradas Valsts universitātē, tagadējā Sanktpēterburgā. Apguva svešvalodas. Iemācījās portugāļu valodu, ieguva apliecību. Bez latviešu, portugāļu un krievu valodas prot izskaidroties spāņu un angļu valodā (ar vārdnīcas palīdzību). Students būdams, viņš ir pabijis Jauniešu apmaiņas programmā Kubā.
No 1970. gada martam līdz 1975. gada augustam strādāja vairākās darba vietās Valmieras un Limbažu rajonā kā tehniķis-mehāniķis un traktorists, kā arī Jelgavā strādājis par mehāniķi. Pēc tam 6 gadus (1975.- 1981.) Limbažu rajonā Ozolu 5. lauku profesionāli tehniskajā vidusskolā strādāja par direktora vietnieku mācību ražošanas darbā. 80. gados dzīvē jauns pavērsiens: no 1981. gada augusta līdz 1983. gada jūnijam strādājis Āfrikā. Angolā Butas republikā (Sumbe, province Kvanza-sul) strādājis par mācību centra direktora padomnieku un padomju speciālistu grupas vadītāju. Atgriezies Latvijā, no 1983. gada turpināja strādāt sākumā par direktora vietnieku mācību ražošanas darbā, vēlāk par Ozolu 5. lauku profesionāli tehniskās vidusskolas direktoru. No 1986. -1996. gadam bija Limbažu rajona kolhoza „Ļeņina karogs”, priekšsēdētājs. 1996. - 1998. gadā ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumā „Puikules piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība”. Ar 1998.gada augustu Puikules pamatskolā direktora vietnieks saimnieciskajā darbā. Māca arī mājturību, tehnoloģijas un fiziku. Puikulē ir aktīvi iesaistījies vides un dabas aizsardzības organizācijās. Mājturību un tehnoloģijas pasniedz arī Alojas Ausekļa vidusskolā.

 Dzimis Alojas pagastā 1859.g.29.augustā lauksaimnieku ģimenē. Bijis Rīgas amatnieku krājaizdevumu biedrības priekšnieks,1920-21 Latvijas sūtniecības padomnieks un juriskonsultants Maskavā,1921-1933 Liepājas zvērnināto advokātu padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni.

   Skolotājs, ilggadējs Dziesmu svētku dalībnieks,vīru kora “Mežezers”dibinātājs un diriģents,

Dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta „Rīpelēs”. Miris 1965. gada 24. maijā Denverā, ASV, 1997. gada 27. septembrī pārapbedīts Džūkstes kapos. Dzimis saimnieka ģimenē, kā jaunākais no 7 brāļiem. Mācījies Džūkstes pagastskolā pie skolotāja A. Lerha-Puškaiša, Džūkstes muižas īpašnieka T. Veidemaņa privātskolā un Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), pēc kura beigšanas strādājis turpat par skolotāju. Kā eksternis 1891. gadā nokārtojis Jelgavas ģimnāzijas eksāmenus, no 1891. gada līdz 1895. gadam studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, no 1895. gada līdz 1897. gadam mācītāja amata kandidāts pie prāvesta K. Kundziņa Smiltenē. No 1898. gada līdz 1904. gadam vācu valodas virsskolotājs un vietējo latviešu kolonistu draudzes mācītājs Kijevā. Pēc atgriešanās Latvijā vadījis tirdzniecības skolu Jēkabpilī (1904-1909), 1909. gadā kopā ar svaini mācītāju F. Šmithenu nodibina Dubultos Šmithena-Bērziņa privātģimnāziju, ko vadījis līdz 1915. gadam, cenšoties sekot Rietumeiropas pedagoģijas principiem. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Rīgā Franču licējā (1933-1944), Rīgas valsts vācu ģimnāzijā (1934-1944), arī Ebreju vakara ģimnāzijā. Bēgļu laikā ģimene pārcēlusies uz Tērbatu, kur to tāpat vadījis Bērziņš (1915-1918). Kādu laiku Bērziņš bijis mācītājs un reālģimnāzijas vadītājs Limbažos (1918-1922, ar pārtraukumu 1919. gadā, kad lielinieki aizliedz Bērziņam strādāt skolā). 1921. gadā papildinājis zināšanas filoloģijā Vācijā. 1922. gadā pārcēlies uz Rīgu, bijis Rīgas skolotāju institūta dibinātājs un direktors (1922-1934), latviešu valodas docētājs Latvijas Universitātē (no 1933. gada goda doktors, no 1935. gada profesors), ar pārtraukumiem līdz 1944. gadam. Žurnāla „Cīrulītis” izdevējs un redaktors (1934-1936), darbojies reliģiskajā žurnālā „Ceļš” (1935-1940). 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlies uz ASV. Trimdā trupinājis aktīvu publicistisko un sabiedrisko darbību. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu (1964), Humbolta medaļu.

 (1897. 2. IX Igatē, tagad Limbažu rajonā tirgotāja ģimenē – 1974. 26. XI Otavā, Kanādā) – arhitekts. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, L. Ausēja reālskolu. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Bijis skolotājs Cēsu ģimnāzijā. 1930 beidzis Latvijas universitātes Arhitektūras fakultāti. K. Jansona aicināts, piedalījies J. Čakstes [1] kapa pieminekļa būvē. 1933–36 asistents Latvijas universitātes Arhitektūras fakultātē, 1934–40 skolotājs Rīgas valsts tehnikumā un Rīgas pilsētas būvju direkcijas priekšnieks. 1936–40 vadījis Rakstnieku pils iekštelpu izbūvi Siguldā. Vācu laikā Cēsu apriņķa arhitekts. 1944 nokļuva Vācijā, bijis latviešu tehniskās skolas direktors Eslingenē. 1948 izceļoja uz Kanādu, kur līdz 1968 strādājis par arhitektu Pēc A. Birkhāna projekta 1936–39 celta viņa ģimenes māja Cēsīs, Priedes ielā 5/7, kur interjerā ir divi Kārļa Sūniņa [1] gleznoti panno Peldētājas un Stirnu mednieks. Rīgā 1934 pēc A. Birkhāna projekta celts izdevniecības nams Blaumaņa ielā 38/40. Rakstījis žurnālā Latvijas Arhitektūra, 1940, 2/3 :39–54. Izaudzinājis trīs dēlus un divas  meitas: Juris (miris 2000 XI) – ārsts, dzīvoja Cēsīs un ārzemēs dzīvojošie Mārtiņš – arhitekts, Andrejs – ceļu inženieris, Dace [79] – gleznotāja un grafiķe, Ilze – bibliotekāre.

Dzimis 1894. gada 13. septembrī ”Karītēs”, Braslavā. Vecāki bija  rentnieki, līdz ğimene ienāca galvasplsētā Ernests Blanks mācījās Pētera-Pāvila skolā, Rīgā. Sākot ar 1914. gadu, viņš studēja vēsturi un filozofiju Šaņavska universitātē Maskavā kā brīvklausītājs. Darbojās  Latviešu sociādemokrātiskās partijas(LNDP) vadībā. Ernests Blanks ir strādājis ļoti daudzās redakcijās. Rakstīja ievadrakstus bez jau minētās ''Dzimtenes atbalss'', arī ''Letā'' un ”Latvī”. Ernests Blanks ir strādājis par redaktoru avīzēm ''Brīvā Latvija'' Cēsīs un Valmierā, ''Latvijas sargs'' Rīgā, ''Latvijas vēstnesis, “Jaunatnes Dzīve skolā un sētā”, “Rīgas Ziņas”, ”Zemgales Balss”, ”Kurzemes Vārds” Jelgavā, ”Brīvā Tēvija”, ''Svarus'' un “Rīgas Telegrammas”. Viņš ir rakstījis latgaliešu ”Dryvā” un ”Jaunajā Vārdā”, ”Baltijas vēstnesī”, ”Latvijas Kareivī”, “Brīvā Zemē”, ”Latvijas Rītā”, ”Burtniekā”, Izglītības ministrijas mēnešrakstā un droši vien arī citur. Ernests Blanks 1945. gadā devās trimdā uz Vāciju. Tur viņš ir rediğējis Viestura rotas žurnālu ”Junda” un rakstus publicējis starp citu arī ”Latvijā”, ”Latvija Amerikā” un ”Daugavas Vanagu mēnešrakstā”. Ernests Blanks ir rakstījis par K. Valdemāru, K. Baronu, J. Alunānu, Ausekli, A. Pumpuru, F. Brīvzemnieku, A. Spāği, J. Māteru, R. Tomsonu, B. Dīriķi, A Vēberu un A. Stērsti. Periodikā raksti par V. Eglīša, H. Eldgasta, J. Janševska, I. Kaijas, R. Klaustiņa, J. Poruka un T. Zeiferta literāriem darbiem. Pseidonīmi: Jaunzems un E. Silzemnieks. Ernests Blanks ir apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928. gadā). Miris trimdā 1972. gada 31. janvārī Palmā, Maljorkas salā, Spānijā.

 Muzikas kritiķis Latvijas kareivja redakcijā. Sarakstījis Baumaņa Kārļa monogrāfiju- Mazi vārdi lielai dzīvei.

 Piedalījie brīvības cīņās no 1918.g.Ziemeļarmijā un Vidzemes divīzijā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni, Trīs zvaigžņu ordeni un  ar Jura krustu.

Dzejnieks A. Brocis dzimis 1912. gada 8. aprīlī Pāles pagasta Šķirstiņu “Knīpas” ģimenē. Miris 1942. gada 24. jūnijā Tērvetē un apbedīts Viļķenes pusē esošajos Katrīnas kapos. A. Brocis mācījies Pāles pamatskolā, Limbažu ģimnāzijā, Rīgas vidusskolā, garīgajā seminārā un nodarbojies ar pašizglītošanos. Bijis ierēdnis Sabiedrības lietu ministrijā, strādājis arī Jelgavas laikrakstā ”Zemgale” (1941-1942). Rakstnieks un mākslas biedrības “Zaļā Vārna” biedrs.

 Skolotājs ,dzimis 1880.g.17.sept.Ogres novadā lauksaimnieka ģimenē. Bijis skolotājs Liepupē. Limbažos un Valkā, Valkas apriņķa skolu Inspektors, vēlāk RIV skolu daļas vadītājs. Satādījis mācību grāmatas. Apb. Ar Trīs zvaigžņu ordeni.

Mūzikas skolotāja otrajā paaudzē, kapelu „Eži” un „Labi, ka tā” vadītāja un aktīva muzicētāja. IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībniece. Skolotāja Sandra dzimusi 1962. gada 15. aprīlī Balvos, Sandras dzīve ir saistīta ar Limbažiem. Sākusi mācības Limbažu 1. vidusskolā, kas tajā brīdī atradusies vecajā ēkā Padomju ielā, bet beigusi skolu jau tagadējā skolas ēkā. Sandra stāsta, ka 1.-3. klasītē viņas fotogrāfija rotājusi skolas goda plāksni, taču sākot ar 9.klasi esot dažreiz “paciemojusies” arī direktores A. Brolišas kabinetā. Sandra tikusi uzņemta gan oktobrēnos, gan pionieros, gan komjauniešos. Pati arī vadījusi klases ansambli vidusskolā.
Paralēli mācībām šajā skolā viņa gājusi arī Limbažu bērnu mūzikas skolā, kur apguvusi klavierspēli. Pēc abu skolu beigšanas Sandra iestājas darbā, bet, kad rodas izdevība strādāt par pianisti Taisas Arumas deju kolektīvā, Sandra papildus pamatdarbam sāk pildīt deju kolektīva koncertmeistares pienākumus.
1998. gadā viņai piedāvā iespēju Limbažu bērnu un jauniešu centrā vadīt bērnu kapelu. Tagad kapela “Eži” ir viņas lepnums. Laika gaitā ir izveidojušās arī citas grupas, kur bērni un jaunieši muzicē kopā kā kapela. Skolotāja ir arī bērnu ansambļa „Jociņi” vadītāja, kurā jau trīs gadus muzicē Limbažu 3. vidusskolas 4. klašu skolēni.
Lielākais „Ežu” sasniegums bija piedalīšanās 2005. gada jauniešu Dziesmu un deju svētkos, kur bija speciāls koncerts tautas mūzikas ansambļiem. Ar kapelas “Eži” bērniem Sandra ir izbraukājusi arī lielu daļu pasaules. Pabijusi gan Spānijā, Itālijā (Venēcijā), Austrijā, Lietuvā, Somijā, Igaunijā un vēl citās skaistās vietās.
 

     Jurists, valsts tiesību speciālists,mākslinieks – karikatūrists (amatieris), 

  Vidzemes artilērijas pulka kareivis.

   Ģenerālis, armijas štāba priekšnieka palīgs, dzimis Limbažu pag. Braučos laukstrādnieku ģimenē , piedalījies brīvības cīņās 1918.g.18.dec.Kalpaka bataljonā, Rēzeknes kājnieku pulka, cīņās smagi ievainots. Bijis jātnieka pulka komandieris, Daugaupils latviešu biedrības valdes un evaņģēliski luteriskās draudzes padomes loceklis.Apbalvots ar Lāčplēša kara ordenis, Trīs zvaigžņu ordenis un vairākiem ordeņiem.

  5. Cēsu kājn. pulka kapteinis.