(23. jūlijā 1951 – 14. februārī 1986 Limbažos) – koktēlnieks. 1975 beidzis Liepājas Mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu. Strādājis par noformētāju Limbažu mežrūpniecības saimniecībā. Kopš 1978 piedalījies izstādēs. Veidojis interjerus.

                                          Latviešu kultūras kopēja Anglijā. Ērika Vilipsone dzimusi 1924. gada 17. februārī Limbažos. Tagad dzīvo Anglijā. Ērikas bērnība pagāja Limbažos, vecvecāku Cīberu namā līdz 1927. gadam, kad tēvs iestājās robežapsardzības dienestā. Tēvam pārceļoties darbā uz Daugavpili, viņa sāka iet pilsētas Skolotāju Institūta pamatskolā.
Tā kā valsts ierēdņus mēdza mainīt vai paaugstināt ik pa 3-4 gadiem, tēvu 1935. gadā pārcēla darbā uz Liepāju, kur Ērika sāka iet Jāņa Čakstes pamatskolā. Pamatizglītību Ērika pabeidza Rīgā 9. J. Zemitāna pamatskolā un iestājās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kur viņas skološanos pārtrauca 1940. gads ar tā briesmīgajām sekām. 1941. gadam sākoties, viņas māte izlēma par bēgšanu no komunistu okupētās Latvijas. No Vācijas uz Rīgu Ērika ar māti atgriezās 1942. gadā un iestājās Valsts mākslas amatniecības skolā. Skolā mākslinieka Jēkaba Bīnes ierosmē viņa mācījās izprast latviskuma nozīmi tuvākā apkārtnē un arī plašākā internacionālās sabiedrības vidē. Vasaras darbs Pieminekļu Valdes etnogrāfiskajā ekspedīcijā Vidzemes piejūras pagastos pilnībā nostiprināja Ērikas intereses visam mūžam.
Kopš 1953. gada, kad Ērika bija tautas deju kopas „Kamoliņš" etnogrāfisko jautājumu kārtotāja, kādus 30 gadus viņa galvenokārt rūpējās par tērpu pareizu darināšanu un valkāšanu. Pēc vajadzības iestudēja kādu duci deju un tematiskas deju.
 

A. Vipulis dzimis 1894. gada Puikules pagasta (tagad Alojas novadā) ,,Piģēnos’’. Beidzis Čugujevas karaskolu, augstākos virsnieku kursus un Latvijas augstāko karaskolu. Latvijas Brīvības cīņu laikā bijis rotas komandieris.
Bijis valsts bankas padomes loceklis.

Apbalvots ar LKO par 1919. gada 4. aprīļa cīņām pie Slokas, kā arī ar TZO.

1941. gada 14. jūnijā karaspēka vasaras nometnē Litenē apcietināts, un soda izciešanai nosūtīts uz Noriļsku. Nāves sods par dzimtenes nodevību piespriests 1941. gada decembrī, bet izpildīts 1942. gada jūnijā.
 

  (14. maijā 1896 Rozēnu pagastā, tagad Limbažu rajonā – 3. maijā 1968, apbedīts Staiceles kapos) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris: kaprālis. Beidzis draudzes skolu 1915 iesaukts karā, piedalījies kaujās. 1919 VI Latvijas armijā. Piedalījies Liepājas kaujās: 

 arī Vīstučs; 1839. 3. VIII Jaunraunas, tagad Priekuļu pagasta Vīstučos saimnieka ģimenē – 1909. 10. VII Rīgā, apbedīts Lēdurgā Zaļās muižas  kapos) – skolotājs, literāts, mācību grāmatu autors. Mācījies Raunas un Ērgļu draudzes skolā, ieguva skolotāja tiesības. 1861–71 pagastskolas skolotājs un pagasta skrīveris Jaunraunā. 1871–94 Lēdurgas pagastskolas skolotājs un pagasta skrīveris. Vecumdienās kapu sargs Rīgā. 60.– 70. gados rakstījis laikrakstos Mājas Viesis un Baltijas Vēstnesis. Publicējis dzejoļus, stāstus, tulkojis. Izdevis dzejoļu krājumu Pabiras, 1883. Sarakstījis grāmatas Līķu pavadonis, 1879; Vidzemes Šveicija, 1897; Rauna citkārt un tagad, 1900, 1994. Sarakstījis skolu mācību grāmatas Ģeogrāfija; Rēķinu uzdevumi; Garīgs vadonis skolas bērniem jeb lūgšanas, 1885.