Eduards Zariņš dzimis 1876. gadā, miris 1947. gadā. Bijis ievērojams bioķīmiķis, LU farmācijas goda doktors (1929), profesors (1918), docētājs (1919-1944) un LU Medicīnas fakultātes dekāns.
 

   5. Cēsu kājn. pulka kareivis.

Dzimis 1841. gada 7. (19) maijā toreizējā Vīķu pagasta ,,Vecdreimaņu’’ mājas pirtī. Ērģelnieks, pedagogs, kordiriģents. Beidzis Alojas draudzes skolu, tad Cimzes skolotāju semināru. I-III Latvijas vispārīgo Dziesmu svētku virsdiriģents, IV-V dziesmu svētku Goda diriģents. Piedalījies J. Cimzes ,,Dziesmu rota’’ sastādīšanā ( 11 I. Zīles tautas dziesmu apdares). 1913. gadā izdotajam "Dziesmu rotu" krājumam devis vienpadsmit latviešu tautasdziesmu apdaru paraugus.
1878. gadā I. Zīle kopā ar ģimeni devies uz Tērbatu un kļuvis par rentnieku Karlovi muižā, jo sliktās veselības dēļ ārsti viņam iesaka strādāt lauku darbus.
Pirmā pasaules kara laikā vadījis latviešu bēgļu kori Tērbatā, ar labdarības koncertiem palīdzēdams bēgļiem gan morāli, gan materiāli.
"Līdz savai pēdējai stundai viņš palika uzticīgs muzicēšanai. Pēdējās savas dzīves dienās viņš jutās vārgs, tomēr pēdējā stundā piegāja pie klavierēm un atšķīra notis ar Mendelsona ‘’Rīta dziesmu’’ un nospēlēja to. Tad atsēdās blakus atzveltnes krēslā un aizmiga uz mūžu" atceras I. Zīles mazmeita M. Sidere.
 

Dzimis 1944. gada 1. martā Rozēnu pagastā (tagad Limbažu novadā). Mūziķis, diriģents, Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks. Beidzis: 1967. gadā Cēsu mūzikas vidusskolu, 1969. gadā Latvijas Valsts konservatorijā Kordiriģentu klasi pie Jāņa Ozoliņa [1], 1982. gadā simfoniskā orķestra diriģentu klasi pie Vasīlija Sinaiska [1].

No 1980. gada līdz 1984. gadam bijis Latvijas Televīzijas un Radio simfoniskā orķestra mākslinieks, no 1980. gada līdz 1984. gadam bijis simfoniskā orķestra diriģents. Kopš 1984. gada Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks, kopš 1985. gada Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs. Kopš 1968. gada tautas kora Ausma galvenais diriģents, no 1987. gada līdz 1989. gada Latvijas Operas teātra kormeistars, kopš 1989. gada operas diriģents. Kopš 1990. gada studentu simfoniskā orķestra galvenais  diriģents, kopš 1990. gada dziesmu svētku virsdiriģents.

Dižkareivis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Dzimis 1897. gadā Lugažu pagastā (tagad Valkas novads) zemkopju ģimenē, miris 1966. gada 18. septembrī Lugažu pagasta “Gaidās”, apbedīts Lugažu kapos. 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka dižkareivis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1164.
Draudzes skolas izglītība.
1.pasaules kara laikā dienējis 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.
1916. gadā Ziemassvētku kaujās ievainots.
1917. gadā pie Ikšķiles kontuzēts.
1919. gada 28.februārī iesaukts Latvijas armijā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem un citās Valmieras kājnieku pulka kaujās. 1919. gada 17. augustā Līvānu rajonā (tagad Līvānu novadā) izlūkgājienā uz Jaunmuižu K. Zirnis kopā ar 15 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un straujā triecienā šo muižu ieņēma, neskatoties uz pārsteigtā ienaidnieka sīvo pretošanos. 1922. gada 5. martā atvaļināts. Dzīvojis Pededzes pagastā, pēc tam pārcēlies uz Rīgu, dzelzceļa virskontrolieris. Piešķirta jaunsaimniecība Vitrupes pagasta Ķirbižu muižā (tagad Limbažu novadā). Dzīvojis Lugažu pagasta “Gaidās” (tagad Valkas novads), kur arī miris.
 

Kora „Pernigele” atjaunotāja, Dziesmu svētku dalībniece,
ar kori piedalījusies starptautiskos konkursos Eiropā.

Dzimusi 1968. gada 2. augustā Limbažu rajona (tagad Limbaža novada)Liepupes pagasta „Liepās”. Vēlāk mācījās Liepupes vidusskolā (1982.-1983.), Cēsu mūzikas vidusskolā (1983.-1986.). 1986. gadā sāk mācīties Rīgas pedagoģiskajā skolā, tur mācās 2 gadus. Ir pateicīga pasniedzējai Vītolai, kura bieži veda meiteni uz dažādiem koncertiem, kurus Arta ar prieku skatījās, klausījās, bet vēlāk rakstīja par tiem anotācijas.
1988. gadā Arta Zunde sāk strādāt par dziedāšanas skolotāju Limbažu jaunrades namā. Tur viņa nodibina vokālo meiteņu ansambli. 1994. gadā Arta sāk strādāt par mūzikas skolotāju Ainažu pamatskolā. 1996. gadā Zundu ģimene pārceļas uz Umurgas „Augstrozēm". Tagad ģimene dzīvo Liepupes pagasta „Zaķos”, uz kurieni pārcēlās 1997. gadā.
Kad bija nostabilizējusies dzīve, Artai Zundei ienāca prātā atjaunot Liepupes pagasta kori „Pernigele”, kura darbība bija pārtraukta kopš 1993. gada. Koris darbību atjaunoja 1999. gada rudenī diriģentes Artas Zundes un kormeistares Solveigas Bokas vadībā. „Pernigeli” atjaunot palīdzēja arī tā laika Liepupes pagasta kultūras darba organizētāja Sarmīte Baumane.

• Pirmais koncerts bijis 1999. gada 20. novembrī Liepupes pagasta Zemnieku ballē.
• Pirmā rajona skate bijusi 2001. gada 20. aprīlī, kur tika iegūta 7. vieta no 11 koriem.
• 2001. gada 27.-29. jūlijā „Pernigele” piedalās Dziesmu un Deju svētkos – Rīgai 800.
• 2002. gada skatē iegūst jau 5. vietu.
• 2002. gada 27. jūnijā -1. jūlijā piedalas Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Klaipēdā.
• 2003. gada Limbažu rajona koru skatē iegūst 1. vietu.
• 2003. gada 1. jūlijā piedalās Dziesmu karos Rīgā, bet no 3. -6. jūlijam – Dziesmu svētkos.
• 2004. gada skatē atkal 1. vieta.
• 2005. gada 23. jūnijā Igates pilī notiek sadraudzības sarīkojums ar norvēģu kori.
• 2005. gada 11. jūlija „Pernigele” dodas uz Spāniju, lai piedalītos koru konkursā.
• 2006. gada un 2007. gada rajona koru skatē atkal 1. vieta.
• 2007. gada 24. -29. maijā piedalās koru konkursā Norvēģijā.
Visi kora koncerti un konkursi, kuros tas piedalījās Artas Zundes vadībā, nav uzskaitāmi. Lai gan Arta kopš 2003. gada vada Salacgrīvas senioru kori un kopš 2004. gada – Skultes kori, „Pernigele” vienmēr ir bijusi viņas prioritāte darbā. 
 

   7. Siguldas kājn. pulka kareivis.