Maskavas Kara akadēmijas un LVU docētājs.

Dzimis 1894. gada 21. decembrī Viļķenes pagasta “Kolās” (tagad Limbažu novadā), miris 1955. gada 25. augustā Rīgā. Dzimis kalpa ģimenē.

Ar 1915. gadu sācis dienēt armijā, uzdienējis par bataljona komandieri. PSKP biedrs no 1917. gada. 1917. gada Oktobra revolūcijas dalībnieks un Sarkanās gvardes vienības priekšnieks Petrogradā. 1918. gada februārī ar visu vienību pieteicās Sarkanajā Armijā. No 1918. gada maija, būdams pulka komandieris, piedalījās cīņās pret kontrrevolucionāriem Dienviduun Rietumu frontē. No 1920. gada septembrī brigādes štāba, pēc tam brigādes komandieris; piedalījās cīņās pret baltgvardiem un Antonova bandām.
No 1921. gada oktobra līdz 1922. gada oktobrim mācījās Sarkanās Armijas Kara akadēmijā Maskavā, pēc tam VČK (Viskrievijas Ārkārtējā Komisija) karaspēka štāba priekšnieks Baltkrievijā.
No 1924. gada līdz 1932. gadam vadošā darbā armijas daļās. 1933. gadā beidzis M. Frunzes Kara akadēmiju Maskavā, Žīgurs bija divīzijas, pēc tam korpusa štāba priekšnieks. No 1940. gada līdz 1944. gadam docētājs karaskolā un M. Frunzes Kara akadēmijā. No 1944. gada jūnija līdz 1945. gada oktobra 308. latviešu strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks; piedalījies cīņās par LPSR atbrīvošanu. Pēc kara pasniedzējs LLA un LVU. 1948. gadā no armijas atvaļināts. Apbalvots ar Ļeņina ordeni un 2 Sarkanā Karoga ordeņiem.