|
|
|
|
|
Aptaujas šodien 23.05.2012 vārda dienas svin Lonija, Leontīne, Leokādija, Ligija |
(04.10.2011)
Iepazīst Kuldīgas un Ventspils gaismas pilis
Pagājušopiektdien bijušā Limbažu rajona bibliotekāri devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi, lai iepazītu Kuldīgas un Ventspils bibliotēkas. Kuldīgas Galvenā bibliotēka (KGB) tikai šovasar pēc atrašanās pilsētas nomalē iekārtojusies jaunās, renovētās telpās - bijušajā sinagogā - un ir oficiālas atklāšanas gaidās. Lasītāju apkalpošana jau notiek. 1956. gadā sinagogu sāka pārbūvēt par kinoteātri. Tas darbojās līdz 2002. gadam, kad ēku kritiskā stāvokļa dēļ slēdza. Drīz pēc tam nolēma, ka tā, piesaistot Eiropas līdzekļus, jāpārbūvē par bibliotēku. Tur ieejot, nepamet sajūta, ka šī ir reliģiskas nozīmes vieta - augsti griesti, velves, neparastas formas logi, atturīgs, bet vienlaikus mūsdienīgs interjers. 1. stāvā ir ērti dīvāni, kur omulīgā gaisotnē palasīt presi vai kaut ko no daiļliteratūras. Vidusdaļā ir Uzziņu, konsultāciju un mācību centrs, savukārt augšstāvā izvietots Bērnu literatūras centrs. Darbinieki neslēpj, ka nav skaņas necaurlaidīgu norobežojumu starp stāviem, tādējādi jaunāko lasītāju čalošana reizēm var sagādāt neērtības. Toties dzīvajai mūzikai akustika ir lieliska - ne velti sākotnēji bijis iecerēts šeit ierīkot koncertzāli. Blakus galvenajai celtnei - kādreizējā mazajā lūgšanu namā, kur padomju gados bija garāžas, - vēl rit remontdarbi topošajā galerijā un konferenču zālē. Bijām liecinieki arī vēsturisku sienas gleznojumu atjaunošanai.
Ventspils Galvenā bibliotēkas (VGB) ēka vispirms šķita iespaidīga jau no ārpuses ar savu mūsdienīgo brūnos toņos ieturēto arhitektonisko risinājumu. Šajā namā, kurā atrodas arī Bērnu bibliotēka, darbs rit kopš 2005. gada. Lietotāji izmanto vienotās un bērnu lasītāju kartes. Bibliotēkā ir grāmatu nodošanas-pašapkalpošanās iekārta (tāda vēl ir tikai Rīgas centrālās bibliotēkas filiālē Vidzeme un Līvānos), kas ļauj izdevumus arī atmagnetizēt. Mūsu bibliotekāriem nodemonstrēja, kā tā funkcionē. Šī iespēja vairāk saistot bērnus - pieaugušie tomēr labāk izvēloties kontaktēties ar personālu. Klienti iecienījuši attālinātos grāmatu rezervēšanas un pasūtīšanas pakalpojumus. Apjomīga satura krātuve izvietota atsevišķā spārnā. Vēl šeit pieejama plaša audiovizuālo materiālu bāze. Aktuāla ir to lasītāju apkalpošana mājās, kuriem grūtības pārvietoties. Vēl iestāde gribētu vairāk piesaistīt vājredzīgos cilvēkus. Bērnu bibliotēkas apmeklētāji var viegli atrast sev nepieciešamo elektroniskajā tematiskajā katalogā un pēc tam sameklēt konkrētu grāmatu plauktā, vadoties pēc speciālām uzlīmēm uz katra izdevuma. Īpaši tiek domāts par dažādiem radošiem pasākumiem bērniem. VGB ir cieša sadarbība ar savu struktūrvienību - Ventspils Augstskolas bibliotēku, tāpat ar Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju, mākslas un mūzikas skolu, Kultūras centru, reģionālajiem ziņu portāliem un presi. Bibliotēkā ir atsevišķa semināru zāle, ko arī izīrē.
Kā saldaisēdiens bija Pārventas bibliotēkas - patlaban modernākās Latvijā - apmeklējums. Šajā ēkā tā sākusi darbu pirms diviem gadiem. Iekštelpu interjers ieturēts baltos toņos. Ļoti neparasts ir nodaļu izvietojums - stāvi savstarpēji savienoti ar pakāpeniski augstāk vedošu spirāli, turklāt bez pakāpieniem. Ne velti tas iedēvēts par grāmatu virpuli. Bibliotēkas centrālajā daļā lejasstāvā iekārtotas omulīgas sēdvietas, kas paredzētas dažādu sarīkojumu apmeklētājiem. Šī vieta kalpo arī kā kultūras centrs. - Visiem ciemiņiem sakām, ka esam pelnījuši šādu „gaismas pili” un bezgala lepojamies ar to. Bibliotēkas nozarē strādāju ilgi, taču šādās telpās pirmo reizi. Kolektīvs uz darbu nāk ar patiesu prieku un arī lasītāju kļuvis vairāk, - uzsvēra Pieaugušo nodaļas darbiniece Juta Zinkeviča. Sākotnēji daudziem bijušas šaubas, vai tik grandioza būve Pārventas rūpnieciskajā rajonā iederēsies. Taču daudzas vēlāk iegūtās arhitektūras un dizaina balvas attaisnojušas īstenoto ideju. Klientu vidū esot liels periodikas pieprasījums, jo daudziem trūkst naudas, lai tos abonētu. Bibliotēkas paspārnē darbojas lasītāju klubs Labirints. Tā dalībnieki ne tikai apspriež izlasīto literatūru, bet arī aktīvi iesaistās krājuma veidošanā.Vēl šajā namā pakalpojumus sniedz Ventspils pilsētas domes Iedzīvotāju informācijas centrs un Digitālā centra Pārventas filiāle.
Visās trīs bibliotēkās ierīkoti elektroniskie vārti, kas neļauj slepus iznest kādu grāmatu. Ārpusē ir īpašas kastes, kurās var atstāt izlasītās grāmatas neatkarīgi no iestādes darbalaika. Grāmatu izsniegšana un saņemšana notiek automatizēti ne tikai centrālajās, bet arī pagastu bibliotēkās - vienīgi Kuldīgas reģionā dažviet vēl turpinās pāreja uz šādu sistēmu. Protams, visur klientiem pieejami datori ar interneta pieslēgumu. Bijušā Limbažu rajona bibliotekāriem pēc uzzinātā ir diezgan, ko pārdomāt un salīdzināt. - Daudz bijām dzirdējuši labas atsauksmes par Pārventas bibliotēku, tāpēc gribējām to apskatīt, jo visi šeit nebija viesojušies, un pa ceļam iegriezties vēl citās. Ir gandarījums, ka visi bibliotekāri, tai skaitā mēs, strādājam līdzvērtīgi un cenšamies sniegt saviem klientiem labāko, ko spējam, - pēc brauciena teica Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) metodiķe Broņislava Sauka. Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša atzina, ka visvairāk sajūsminājusi Pārventas bibliotēka ar neparasto telpu risinājumu. - Protams, grūti salīdzinātmūsu situāciju ar kurzemnieku rocību. Arī mums ideju jau netrūkst, bet visu ierobežo finanses, - sacīja A. Strokša.- Prieks, ka ir šādi izbraukuma semināri, jo tā reizē ir iespēja satikt pārējos bibliotekārus, - piebilda viņas kolēģe Inta Meistere. Svētciema bibliotēkas vadītāja Līga Borozdina ar kolēģi Sandiju Kauliņu apmeklētajās iestādēs pievērsušas lielāku uzmanību bērnu stūrīšiem. - Viņiem patiesi ir, ko darīt savā teritorijā, tostarp skatīties kino un multfilmas. Tāpat ir ļoti bagātīgs grāmatu klāsts, dažādas spēles. Taču mums šajā ziņā arī nemaz nav tik slikti - nesen tikām pie jaunāmmēbelēm, - palepojas L. Borozdina. Viļķenes bibliotēkas vadītāju Mārīti Purmali uzrunājis Kurzemes bibliotēku plašums. - Jo vairāk braucam pa Latviju un skatāmies, kā strādā citas bibliotēkas, jo sāpīgāk, ka Limbažos nav šādas „gaismas pils”. Šaurībā ir praktiski neiespējami justies brīvi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Apgrūtinoši arī, ka bērnu un pieaugušo pakalpojumi ir izkaisīti. Šodienas pozitīvais aspekts - no vērojumiem šo to noteikti varēsim aizgūt arī savam darbam.
LGB direktore Dzintra Justa un Bērnu bibliotēkas direktore Gunta Beķere nesen novada pašvaldībai nodevušas iesniegumu, kurā lūdz aktualizēt jautājumu par Parka ielas 18. nama (bijušais kinoteātris) iegādi un rekonstrukciju reģiona galvenās bibliotēkas pakalpojumu nodrošināšanai un pieejamībai. Jāatgādina, ka savulaik tapa projekts, kurā bija iecerēts renovēt šo ēku tieši bibliotēkas vajadzībām, taču tā nonāca privātīpašumā. Nu atkal izsludināta pārdošanā, par ko liecina informācija portālā www.ss.lv.būtu krietni izdevīgāks, nekā celt jaunu bibliotēku. Dz. Justa uzsver, ka izmaksu ziņā šis variants būtu krietni izdevīgāks, nekā celt jaunu bibliotēku.
Ilvas BIRZKOPES
teksts un foto
|
|
|
57
704 |
mājas lapa izstrādāta SIA ’OPEN SYSTEMS’ pasūtītājs ‘Limbažu Galvenā bibliotēka’ 2009 |
|