Papildus žurnāla pilnajai elektroniskajai versijai lejupielādējami arī atsevišķi raksti!

Piedāvājam ieskatu jaunākajā numurā:

 

● "Maksa par grāmatu izsniegšanu bibliotēkās: vai sīkpeļņa atsvērs finansiālo cenzūru?" — žurnāla galvenā redaktore aktualizē diskusiju par maksas pakalpojumiem bibliotēkā. Kādēļ maksas abonements perspektīvā var izrādīties drauds pašai bibliotēkai? Kādas ir alternatīvas maksas ieviešanai par bibliotēkas pamatpakalpojumiem?

 

"Leģendārais Jānis Krēsliņš no nomoda pilsētas Hudzonas krastā" — žurnāla jaunajā rubrikā "Bibliotekāri Latvijā un pasaulē" pazīstamais literatūras un grāmatniecības vēsturnieks, bibliotekārs, dzejnieks, tulkotājs, bijušais Ņujorkas Elles ķēķa intelektuālis Jānis Krēsliņš dalās pārdomās par latviešu nacionālo identitāti, Latvijas vēstures maldu teorijām un digitālo invāziju pasaulē.


● "Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas novāciju un reformu ritos" — viens no galvenajiem Latvijas ekonomiskās recesijas cēloņiem ir nacionālā virsmērķa, attīstības vīzijas trūkums. Par tādu pasludināta eiro ieviešana. Vai papildus pragmatiskajam nav vajadzīgs cits — intelektuāli piesātināts attīstības virziens? Varbūt vajadzētu notraukt putekļus visu aizmirstajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kuros tas reiz jau bija nosprausts — virzība uz zināšanu sabiedrību?

 

●  "Profesionālās tālākizglītības attīstība" — Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) vadlīniju projektā izvirzītas prasības nodrošināt nepārtrauktas bibliotēku un informācijas centru darbinieku tālākizglītības iespējas. Personāla attīstībai paredzams vismaz 1% no bibliotēkas budžeta.

 

● "Cīņa par e-grāmatu tiesībām" — visā pasaulē aktualizējušās "tradicionālo izdevniecību", e-grāmatu izdevēju un autoru interešu sadursmes par daiļdarbu e-versiju izdošanas tiesībām. Izdevēju nevērīgā attieksme pret autoru interesēm un tiesībām uz līdzvērtīgu peļņas daļu novedusi pie tā, ka daļa rakstnieku vairs nevēlas sadarboties ar "tradicionālajām" izdevniecībām un nepiešķir tām tiesības uz iespieddarbu e-versiju izdošanu.

 

● "Emuāri — jauns informācijas resurss" — kas raksturo labu emuāru un kā nodrošināt emuāra attīstību? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem emuāru veidotājiem aktuāliem jautājumiem palīdzēs gūt emuāru kvalitātes vērtēšanas kritēriju iztirzājums.

 

● "Elzas Stērstes dzejas cenzūra: triju kritiķu viedoklis" — rakstnieks, literatūrzinātnieks Arvīds Grigulis uzsvēra, ka jau "buržuāziskās" Latvijas sākumā E. Stērste apprecējusies ar "fašistisko" dzejnieku Eduartu Virzu, un tikai dzejnieces sabiedriskā pasivitāte pasargājusi viņu no sekošanas E. Virzas politiskajām un literārajām avantūrām. Ap padomju varas represijās cietušās dzejnieces dzejoļkrājuma manuskriptu savērpās ass kritikas virpulis, kas pārvērtās te noliedzošā, te slēpti atbalstošā riņķa dancī.

 

● Ārzemju bibliotēku notikumi: ASV federālā tiesa neakceptē ASV korporācijas "Google" vienošanās ar autoriem un izdevējiem digitālās bibliotēkas "Google Books" veidošanā likumību; Francijas izdevniecību grupa "La Martinière" gūst uzvaru divarpus gadus ilgušajā tiesas prāvā pret "Google", korporācijai piespriež 300 000 eiro lielu soda naudu; Francijas kultūras iestādes streiko, paužot protestus pret publiskā sektora reformu; Kosovas Nacionālā un universitātes bibliotēka un Birmingemas Centrālā bibliotēka iekļuvušas Pasaules 10 atbaidošāko ēku un pieminekļu sarakstā.

Ziņu sagatavoja:
Marlēna Krasovska
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas galvenā bibliotekāre

Tagi: "Bibliotēku Pasaule"